Pavisam astroloģiski nepiemērota tā diena bij kāzām
Bet lai jau nu Dievs dod nodzīvot kopā ilgi un laimīgi...
Bet pats sākums ar dziesmu "... grib bāleliņš sev līgaviņu ņemti, bet nezin, ka šorīt jau viņa paņemta... " - latviešu superstulbuma izpausme! Nu, ir tak jādomā par dziesmas satura atbilstību notikumam!!!!
"Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs, kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds... " - šito viesi sirsnīgi gaudo jubilāram, laimes vēlot... bet dziesma tak ir par kapu dārzu!!!! Nē, nu, protams, jauki jau ir novēlēt mīlīgu kapa vietiņu:))) Bet varbūt to tomēr vēlēt, stāvot pie aizgājēja gultas?
"Tur aiz mākoņiem ir saule... tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz" - dzied izlaidumnieki skolā... Un tad man prātā tie daudzie gadījumi, kad eksāmenu laikā pirms izlaiduma jaunieši aiziet viņsaulē...
"Pūt, vējiņi" motīvs tikai O.Vācieša dzejolī ir ar dziļo domu par latviešu tautas likteni, bet citādi - līvu precību dziesma! Stāvam kājās svinīgā pasākumā, kas nav saistīts ar kāzām, un aizgrābti dziedam:)))