iesākumam
paldies par tēmu!
par to, ka esmu Latvietis, man nav kauns un nav
eXtrā gods - ne mani nopelni, ka latvietis.
par to, ka dzīvot tieši šajā Valstī - itin kā nav kauns, bet - kauns dzīvot valstī, kurā bla. bla. bla (
karroče, sapratāt!).
ja būtu iespēja + nekas tā
eXtrā neatturētu (man te mamma, kura 1/2 gad-100-tu par dakteri norāvusies uz 1.5 slodzēm un tagad sūda knapi pāri 100-lim pensiju saņem, meitas un mazdēls), neatskatoties dotos uz ārzemēm uz visiem laikiem.
pavisam saikni negribētu pazaudēt - neteiksim ar Latviju - ar latviešu un krievu dargiem latvijā.
UK neesmu bijis, tak valodas dēļ prātīgāk būtu uz kādu anglofono zemi. vāciski jau a vervelēju, tak Fāterlandē negribētu.
Dānija, Nēderlande, Norvēģija dikti tīk.
Dienvidaustrumāzija. Francijā ar valodu būtu švaki, pareizāk
bez valodas - protu tikai skaitīt līdz 10, krāsas, es Tevi mīlu, es nerunāju franciski, es nesaprotu franciski un es gribu ēst. un "voulez vous coushet avec moi?".
jā. Lietuvā un Igaunijā mierrīgi!