par dedzināšanu tiešām... nupat noskatījos filmu Zaļā jūdze, tur viens tirliņš nepareizi izpildīja nāves sodu uz elektriskā krēsla... tas tiešām bija brrrrrrrrrrrrrriesmīgi, zinu, ka tikai filma, bet vienalga...

gan jau ka dzīvē tā ir noticis un ne reizi vien... tehnika jau mēdz pievilt,un reizēm cilvēki speciāli tā dara,lai ieriebtu lai atriebtos,,,nu tā...

Vai ne? Es te uztraucos par sabrauktiem dzīvnieciņiem, bet 1 durax tīšuprāt 12 mežacūkas pa lauku vajājis un nobraucis beigtas http://bit.ly/bXu7Yf

Izmēram acīmredzot ir nozīme...
Kad mēs klapējam odus un mušas,tad galīgi tos nežēlojam

tu klapē?es gan tikai tad ,ja sāk manai dzīves kvalitātei traucēt-sak,ja mani neskarsi,dzīvosi ilgi un pilnvērtīgi.

ielieku tīklu logā darba vietā un vakaros ieslēdzu biedēkli mājās. neatceros, kad pēdējo reizi esmu nositusi kādu kukaini..

Haijam,šis jau ar cūkas ar kājām nespārdīja,bet ar tehnikas palīdzību mušīja nost... Kāda atšķirība?
Tāda melošana sev

Desperados,bet viņi jau neko ārkārtēju nedara,tik apmierina savas primārās vajadzības,bet Tu uzreiz - nosist... Ai,ai,ai

haijam, es esmu. Kā fašists koncentrācijas nometnē. Nežēlīgi. Ar gāzes baloniņu. A ko darīt, ja kaimiņi kultivē un pie manis regulāri pāris x gadā /acīmredzot, kad kaimiņiene izdomā kaut ko patīrīt/ iedodas viesizrādēs?

reiz jau rakstīju, ka Zviedrijā aizliegti mušpapīri, esot pret dzīvnieku labturības noteikumiem..

matador, tīkls un biedētājs viņus nenogalē! tik jau Tev vajadzēja saprast...

Kā Tu zini ?! A ja nu šiem psiholoģisk trauma uz visu mūžu,kas destabilizē tik stipri,ka jāmirst !?

izdzīvo stiprākais un viltīgākais

Iepazīšanās tēma... hmmm... aizrunājuši aš līdz mušām un baltajām pelītēm
Es gan situ nost visus insektus, kas trāpās. Neesmu jau glupa.

nu tak visādi gadās, atcerieties zivuča prusaku stāstu..

Nu jāaaaaa, vienmēr jau var nakts vidu blakusteltī iešmaukt, ar domu, ka vajadzīgs odu atbaidītājs

ja, zivuci, rau, prusakus es arī slaktēju bez žēlastības. vienu reizi tik bijuši - 10 gadus te dzīvoju, kaut kad pirms kādiem 4-5 palaimējās redzēt. un slaktēt. līdz tam nekad nebiju redzējusi. apbrīnojami viegli izbeidzās tā epidēmija, sajūta tāda, ka milzu kolonija vienkārši 3-4 dienu laikā devās kaut kādā tālā ceļā no augšas uz leju, izejot caur manu pirmā stāva virtuvi, bet nepieturot. varbūt neko neatrada...

Ko no plikas sievietes paņemsi

Ir tāds Zakon Podlosti: ja no kaut kā ir ļoti, ļoti bail, tad laiku pa laikam ar to jāsastopas. Man ir daudz prusaku stāstiņu, ja kāds kaut kur iemaldās, tiek izsludināts karastāvoklis, mobilizācija un iet vaļā karš līdz pilnīgai uzvarai.

Bet tā, kā bija padomijas virsnieku kopmītnēs Rīgā... Man domāt - tās mājas vieglāk bija nojaukt un uzcelt par jaunu, kā no viņām dabūt laukā tos mošķus. Tie virsnieki, staiguļi tādi, ceļoja pa visu savienību ar sievām, bērniem, mantām, stasikiem, blaktīm un visu pārējo iespējamo dzīvo radību. Vot, jebkurai dzīvai radība absolūti netraumējoša eksistence nodrošināta šādā ģimenītē.

Ui, es tos stasikus (nez kāpēc tieši tā iesaukti?) iepzinu jaunībā, kas mazģimeņu kopmītnē padzīvoju, ķengragā ... vai die...