Sveiciens visiem desantniekiem- drosmiigajiem, stiprajiem, izveiciigajiem... utt

Ura!

/foto no desantnieku dienas svinībām Vērmanītī/

mans viirs dieneeja desantniekos, no vienas puses viņš vienmeer lepojaas par savu dienestu, bet no otras puses viegli nebija un visaadas nežeeliibas un ņirgaašanaas tiešaam ir notikušas padomju armijaa pret dažiem, kam veicaas varbuut gruutaak.

Liela lieta ir cilvēka psihe. Ir tādi, kas bīstas, un tādi kas nebīstas augstuma. Normāli būtu atlasīt desantam otros, bet Padarmija bija virkne virsnieku ar izteikti sadistiskām tieksmēm, novirzot pilnīgi nepiemērotus cilvēkus nevienkāršam darbam...
Man ir nācies piedzīvot, ka stresa rezultātā pilnīgi normāls, bet dažu fobiju apveltīts jauneklis psihotraumu rezultātā kļūst par invalīdu.
Patreizējie bravurīgie vīri ( sen jau ne vairs jaunekļi) ir kaut kā tikuši ar savu psihi galā un par to dikti lepojas. Ir diezgan smieklīgi salīdzināt izpletņlēcēju 1. reizē, ja viņš ir kārtīgi sagatavots un ja tā nav. Reti, bet bija vienības, kurās apmācību veica ļoti nopietni, tomēr lielākajā daļā viss bija bazēts uz slapjām apenēm un cerību - būs, kas būs. Tāpēc gaidīt lielu intelektu no pēdējiem nav iespējams un pat padomju militāristu aprindās desantniekus uzskatīja par pirmo lielgabalgu gaļu
ļ- izdzīvos, labi, neizdzīvos, pats vainīgs.
Par profesionālu, šī vārda plašā nozīmē, sagatavošanu nebija ne runas un par zaudējumu minimizāciju arī ne. Poļitruks skandēja vārsmas un stulbie puikas ticēja. Dažus es pēc tam redzēju

Meitenes jūs te gudri spriedelējat it kā paša būtu tur bijušas. Tas ka uzņem debīlas filmas un stāsta visādas mežonības ir tikai ideoloģija kāda interesēs. Jā man arī neviens nepresīja vai es to gribu vai nē, vienkŗši bija jāiet un viss. Visi mani draugi ir dienējuši, atgriezušies un izveidojuši ģimenes, neviens nav baigi pazemots. ja neesi slinks un baigi principiāls tad tevi liks mierā, izdari kas pienākās un dienē bez problēmām.

Piedoed Olita, bet Tavi izteicieni kā klaču vecenei pie tirgus, kas kaut ko saklausa un padod tālāk.

Spare1, tādēļ jau īsts SOF profesionālis par VDV pateica: "... kājnieks ar izpletni... " Ne velti uz VDV attiecās 3% bojāgājušo pieļaujamība lielajās mācībās. Avosj bez Junonas.

brālis ik pa brīdim rakstīja, ka kāds ir nosities lecot. it kā jau paši vainīgi.. nenopietni attiecās pret aprīkojuma sakārtošanu. bet puikām tak tikai 18 bija, kad iesauca. nu, bērni.. un tur tiešām pietrūka nopietnas sagatavošanas.

Apsveicu visus kas...


neesmu tur pabijis,bet dzeru;)

Isi par lēkšnu - Rīgā DOSAF gatavoja ļoti nopietni. Varbūt pat kāds atceras Mežaparka torni.
Bet armoijā viss bija jaunāko komandieru rokās, un ja kadam bija sadistiskas tieksmes, tad izdzīvošanai tikai "nelaimes gadījums"palīdzēja

Spare1, DOSAAF Rīgā arī ūdenslīdējus gatavoja ļoti nopietni, -- tādēļ arī kopumā no baltiešiem šīs kopējās sagatavotības un individuālās nopietnības/atbildības dēļ izdzīvojušo bija vairāk.

Mani armijai gatavoja dosaf )šoperos)-fufelis!
Pāris čomi glābējos-zaebis.
Desanta veči-fig viņ sazin(Jelgava)
;DD

spare1 ... Isi par lēkšnu - Rīgā DOSAF gatavoja ļoti nopietni. Varbūt pat kāds atceras Mežaparka torni.
ilgdzīvotāji atceras. pienācējiem no malas deva lēkst, ja 16. kad man bija 16, vairs nedeva.

paldies visiem! kā jau venmer visi sv;etki reiz beidza!