ube

Slaistiem un darmajediem padomijaa bija ideaala dziive...

Tieši otrādi - tagad darmajedus un slaistus neliek cietumā za tuņijadstvo!
Tieši tagad cik daudz zemes neapstrādātas un neiesētas... Un tik bļauj ka bezdarbs Valstī...
Izdaliet tukšās zemes tiem,kas gatavi tās apstrādāt un mazāk muildiet - tas tev ubīt...

Tukšās zemes apstrādāt, saki? Ar ko? Ar vienu lāpstu? Cik ārus/hektārus/sotkas/kvadrātmetrus tā apstrādāsi? Ko sēsi, stādīsi un par kādu naudu nabags to stādamo vai sējamo materiālu iepirks? Kā tiks līdz "iedalītajai" zemei? Ko ievāķs, kur ievākto glabās, kam pārdos?

Bet tā - atmiņās palicis daudz pat ļoti laba, vidējās un augstākās izglītības kvalitāti ieskaitot.
P.S. Toreizējo šokolādes sieriņu, kefīra, krējuma, piena, biezpiena, doktordesas, tomātu, Staburadzes toršu, olu saldējuma, šokolādes u.c. garšu neaizmirsīšu nekad.

Un kaķi bija kā kaķi.
Rija svaigas zivis,peles,žvirbuļus un desu ar piemalto papīra masu nesmādēja.
----------
Es te vienam"lopam"gribēju pielabināties ar svaigu zivteli-tās ķēms sāka šņākt:)

Satan, mūslaiku kaķi retais tādu delikatesi kā svaigu reņģīti baudījis:)

Un izsalkušam bērnelim nav iespēju papusdienot no vienas bļodiņas ar šuneli - kā tagad atceros: dēlam toreiz bija kādi 3-4 gadiņi, ne vairāk. Bijām aizbraukuši līdz Siguldai pie vīra brālēna. Kamēr sīkie pa āru, sēdējām virtuvē un nepamanījām, ka ienācis mans sīcis, atradis šuneļa bļodiņā svaigi ielieto zupiņas porciju - ar burkāniņiem, karpelīšiem, frikadelītēm un vienā angļu mierā ķeksēja biezumus laukā.

Toreiz arī priekšnieki zaga, bet ne jau tik bezdievīgi kā tagad. Ņēma sev, bet atstāja arī citiem. Arī vienkāršie cilvēki normāli dzīvoja un badu nemira, kā tagad.

Tagad daži simti miljonāri (miljardieri?) sabāzuši savās personīgās kabatās visas Latvijas naudu, nodokļus nemaksā, jo visi viņu biznesi, konti un īpašumi reģistrēti ārzemēs.
Dažos gados citi kļuva stāvus bagāti, bet citi pilnīgi nabagi. Un grib iestāstīt, ka tas esot taisnīgi. šiem esot galva uz pleciem. Ja nemācēji zagt, prihvatizēt, pats vainīgs.

Jaunā valdība atkal griezīs algas, un tā tālāk. Cik ilgi? Ražošana netiek atbalstīta, veicināta.

Ne galva uz pleciem dažiem bija, bet gan iespējas zagt un priHvatizēt. Un iztirgot salaupīto, veidojot starta kapitālu. Pat naudas (rubļu) nomaiņa bija liela afēra. Savukārt, šodien pārtikusi tauta šeit nevienam nav vajadzīga. Pārtikušie sāk domāt. Un tas jau satrauc varu. Kamēr cilvēks aizņemts, risinot izdzīvošanas problēmas, tikmēr viņš nav bīstams.

nebūs tiesa, brumziede, pārtikusi tauta vairs nedomā. viņiem ir labi.. māja ir, auto ir, maize ir, viskijs piektdienas vakarā ir. nu i labi.
tie tādi novērojumi ārpusē..

Es gan arī vairāk sliecos piekrist Haijamai.

bet mēs tak te gribējām atcerēties to labo no vecajiem laikiem,jo lielākoties šejieniešiem tieši TIE (traki vai ne)LAIKI sakrīt ar bērnības un jaunības gadiem... kad patiešām koki bija lielāki un mākoņi bija kā brīnumdzīvnieki... nevajag koncentrēties uz negatīvo...

desperados, bet kāds sakars tam, ka es biju jauna un man bija jauki un interesanti, ar to, ka tā bija PSRS? man nav labu atmiņu no CCCP, man ir daudz brīnišķīgu atmiņu no bērnības un jaunības. bet šī tēma nav par to.

ak tā, es laikam to biju sapratusi tieši tā,,,,jo tie laiki sakrita... nu varbūt varbūt... neidealizēju ne tos laiku ne šitos... vienk dzīvoju tik nost... bet es tiešām kaut kā laikam autoru būšu sapratusi par daudz burtiski.

No tiem laikiem es neko sliktu atcerēties nevaru, ja nu vienīgi faktu, ka mūsu ģimenei bija nedaudz "jāmaskējas" - vecāki un vecvecāki nedrīkstēja daudz ko, jo īpaši vecvecāki. Un arī es jaunakajās klasītēs biju spiesta melot klases audzinātājai, kura uzdeva dažādus nebūt ne ar mācībām saistītus jautājumus. Biju "sagatavota". Neatceros vairs argumentus, ar kādiem mani sagatavoja, taču kopumā es no lomas neizkritu.
Mācoties vidusskolā (septiņdesmitie), gaisotne jau bija diezgan brīva - vēstures stundā atļāvāmies ar vēstures skolotāju runāt par represijām un Gulagu, bet mans mīļākais priekšmets bija krievu valoda ar tās skolotāju - vīrieti! priekšgalā. 15 minūtes no stundas - oficiālā literatūra, pārējā stundas daļa, vienam no klases stāvot pie durvīm uz vakts - par to, par ko klusēja padomju literatūra. Tad sporta nodarbības ar ēdināšanas taloniem Sporta pils kafejnīcā - mainījām pret naudu (viens talons 3 rubļi!) un pirkām našķus. Bezmaksas braucieni pa PSRS teritoriju, bezmaksas treniņnometnes, bezmaksas sporta inventārs, lētais vīns Moldāvijā no mucām, draugu un paziņu vidū vairāķi šobrīd slaveni un sliktā nozīmē slaveni, bet bagāti cilvēki, pirmās studentu diskotēķas "anglikāņos" ar oficiāļo tēmu miers virs zemes u.tml., bet neoficiāļi - tie paši vecie labie King Crimson, Urriah Heep, Bītli u.c.:) Klausījāmies ārzemju letiņus, tos pašus Piecīšos, Ankipāni... - bija tāds fakts, ka toreizējais Latvijas PSR pasts nodarbojās ar pasta sūtījumu no ārzemēm atvēršanu un pēc noteiktiem sarakstiem konfiscēja dažādas preces, tanī skaitā plates. Vienam no maniem draugiem māte strādāja tanī iestādē. Un zirādījās, ka jau tad izdomas bagātie darbinieki iznīcināja plašu iesaiņojumus un no platēm ņēma nost papīra uzlīmes, pārlīmējot uz kaut kādām padomju mūzikas platēm, dauzot kopā tās. Vēlāk šīs plates pārrakstīja uz kasetēm, tirgojot "no rokas".

Neredzu jeegu grimt seeriigaas atminjaas kaa taadiem veciem uz solinja, kam viss jau garaam. Jaadziivo riitdienai un sodienai.

bet rīt 7.novemba svētki , tā teikt lielā oktobra refol’’ucija, ka tas tēvocis ļeņiņš, tēzes bārstīja no bruņumašinas... pilnīgs piz’dets!

ta jau rīt no krieviem pa mūli var atrauties

beidzot olcis ar ko var!

Domāju ka 7tajā liejāki svētki nekā 18pacmitajā..:))

ha ha, man nekad nav bijuši tie lielie svētki.. studiju gados dzina parādēs. ne svētki, bet katorga. man jau bija žēl to meiteņu, kas dzīvoja tālu Latgalē vai Vidzemē, bija jāiet it kā katru reizi citām, bet es tepat liepājniece ar biju, ļāvu draudzenēm braukt savējos apciemot. tur bija 2 brīvas diena, ja vienu nomuļļā pa parādi, tad atkal nekur neaizbraukt... svētki. kā tad. tāpat bija 1.maijā.

man patika tā militārās varenības demonstrēšana!

un laimīgo darbaļaužu labprātīgā pulcēšanās..