Harald, -- kas tolaik bija Glavlits jeb galvenā literatūras pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai... ? Formāli un pēc likuma, tāpat kā Staļina konstitūcija, kas pieļāva arī izstāšanos no psrs... neizpildāms/neiespējams demagoģisks apsolījums ar likuma "spēku": tāpat kā Vienotībai ar Jauno Laiku, Dombrovskim ar Repši & Co: "kā var nesolīt?" jezuītisms... Oficiāli tā noslēpumu aizsardzība bija centralizēti apstiprināts, apzieģelēts aizliegtu tēmu, faktu utml. saraksts, kura ievērošanu cenzōri, štata darbinieki, vienkārši/it kā uzmanīja... Cits jautājums, kas, ko un kādēļ tur bija ierakstījis! Vēl 1989. gadā, kad partizāniskākie, irōniskākie un arī drosmīgākie cenzōri atļāvās no seifiem izņemt šos sarakstus, lai partizāniski parādītu, ko Maskavas/psrs komunistiskie jezuīti slēpj... Un WWII/Tēvijas kara sakarā viens no lielākajiem noslēpumiem bija karā kritušo ierindnieku un komandieru procentuālās attiecības: komjezuīti slēpa to, ko visi zināja, -- ka karavadoņu stulbo ambīciju dēļ ierindnieku līķus neskaitīja, ko komandieru līķus jau pirms kara bija saražojuši paši...