Ak jā... 1976. gada pavasarī sāku kļūt par igauņu patriotu, izlasīju igauņu kādreizējā zagļa Ahto Levi latviski tulkotās "Pelēkā vilka piezīmes"... 1981. gadā turpināju -- ar Tartu universitātes fakdekāna, profesora Juhana Pēgela "Es kritu pirmajā kara vasarā... " tulkojumu krieviski, turklāt pēdējo eksemplāru nopirku vienā VecTallinas grāmatnīciņā un štukoju: bļin, viņiem taču arī ir Glavlits/cenzūra, tomēr gudrāka, igauniski drosmīgāka, rakstītāji profesionālāki... studentiem lekcijas lasīja Marju Lauristina un kā lasīja, un kā studentiiem bastot i prātā nenāca, slimi un pusslimi uz lekcijām vilkās, tabletes rīdami veselības labad... Mums 1987. gadā parādījās žurnāls "Avots", bet igauņiem "Vikerkaar" ar Edgara Savisāra publikācijām jau atkal priekšā, a pie mums i Māris Grīnblats, kurinātājs tobrīd, nevar drukasdarbiem saņemties, muld pa ķēķi vien... Igauņu liķieri "Kanu kukk" meklēju pa Tallinas guļamrajoniem, -- baigais cukura blīvums -- pudelē kristalizējās: izdzer pirmoreiz, pēc tam otrreiz, ja spirtui vai šņabi ielej...
0
0