"Jaaaa, jo var un pat vajadzētu pateikt. Vajadzētu pateikt, ka uzticos, gribu paļauties un utt. Bet to var pateikt tam, ar ko sarunājas, tam kas uzklausa un dzird. Mēs nerunājamies par šādām tēmām. Nedod dievs kaut vārdu pateikt ne tā, tā  kāds skrien prom, aizsit durvis, uzkliedz un VISS" ... ta kāda runšana... ; cik labi, kad katram ir sava telpa..  
Jaa, pat nezinu, katram ar savu āmuru, un pat nezinot ar kuru..bet naglai pa gavu ir jātrāpa;)

"Ta nesaprotu - vai viņš mauku grib aizstāvēt un pasarāt no maniem precizajiem izteicieniem, vai negrib, ka vispār to vārdu mutē ņemu, pieminu, lidz ar to atgādinu...
 Bija pēc visa tā..kā verdošu sū spaini uz galvas dabujis, varbūt ka negrib viņas vārdu vispār dzirdēt...
Kā lai saprotu.. tik salkani kā ar viņu..ar mani nekad..ko nu.. labi, ka .. ir ar ko par to.. jo; " Neeee. Tas ir atļauts sports - es gribu iebāzt un paļurkāt, man vienalga kā sieva jūtas."; bet patiesībā.. " redzi kā ir, ka bumerangs atgriežas un trāpa pa pieri!"..  ha ha.. :)))

Nu tiešām nezinu, bet: Lūk,  tas, gan - var tak viņš neizturēt uz sākt tevi sist ! Tas ir iespējams, un briesmigi. 

Bet ja tomēr tā izdara, tad neskatoties uz kaimiņiem, neērtuma sajūtu, vajaga izsaukt polociju, un pateikt, lai aizvāc viņu prom, ka baidies turpmāk ar šo cilvēku atrasties kopigā istabā/telpā..
Un, atceries ka tev nav mamma jāuzklausa, tu liela un patstāviga, ne citam no malas lemt tavu dzivi.

Kā jau saka - tad kapēc TAS nevar pārvākties pie mīļās omes/mammas, kura to tik pareizi traktē  un māca kā jadzivo, turpretim brīva iespēja tak!!!!! 
... ... ... :))))))))))

Biku nesaprotams Itas33 teiktais...

Biku?

vēl viens no glupo vārdu rindas -"biku"
"zupīte" tik un tā pirmajā vietā

Zupiņa labāk?

lare, nezinu, vai labāk, bet nesaprotu šo nepamatoto deminutīvu māniju, patiešām.

Vai slikts izteiciens?Ku mums visas pareizas...

..par -ku-ar var norauties

Par ko īsti kreņķis?

Piekrītu, ka itas teikto saprast ir pagrūti. Saprotu, ka dzīve uzmetusi mezglu un viss neiet tik labi,   kā gribētos. Saprotu, ka ir  ļoti nepieciešams aprunāties vai vismaz izteikties. Zinu kā tas ir, ka sirds smeldz un nav ar ko aprunāties. Es apzinos, ka man nav tiesību dot kādus padomus, bet es nedomāju, ka šāda veida problēmām risinājumu varēs rast publiskā diskusijā. 
   Dzīve ir kā zebras mugura, ceru ka baltās joslas būs biežāk un platākas! Turamies! 

Zebras mugura beidzas... nu tur kur beidzas.

Cik mīļi!
..es pusdienas vairs netaisu, un traukus arī mazgāju ne vienmēr..savu šķīvi vienmēr, bet nebūs vairs, tak kā bija, tas tak jasaprot! Un pirmo gadu, es neizcepu nevienu piparkūku, pat egliti nepušķoju, jo divām eglitēm vienā mājā nav jābūt! ..divdomīga ziņa, kas tā - guļu kā pastala un ceļas temperatūra.. dakteris nevar atrast vainu;) ehh, viss kārtībā, man tiešām nekas nekur neceļas ..)))
P.s patīk beatas blogi .. jauki, mīļi, sirsnīgi..

Labrīt! 
   Manuprāt rīcība būtu jāsaskaņo ar vēlamo rezultātu.  Ja ir vēlēšanās attiecības izbeigt un pierādīt partnerim,   ka tas otrs kandidāts vai kandidāte ir labāka un vairāk tev piemērota.  Tad var visu pasliktināt neko nedarot, ieslēdzot vienaldzību un apātiju, tad uzsvērtā nevīžība iederēsies kā zilums uz acs.
   Savukārt ja ir vēlēšanās attiecības saglābt un nosargāt.  Tad protams pareizāk manuprāt būtu ieslēgt pozitīvismu, gatavot garšīgas vakariņas, biežāk izcept pīrāgus vai kādu kūku, nomainīt viesistabā aizkarus  vai guļamistabā gultas veļu.  Es uztaisītu jaunu frizūru, "uzasinātu" nagus, vairāk smaidītu un biežāk smietos, skaidri nodefinētu ko vēlos un ko nevēlos. 
   Un tad lai otra puse izvēlas ko vēlas.
   Laišanās pa straumi, parasti neuzved kalna virsotnē! 
  Lai visiem jauka nedēļas nogale!

Pareizi. Vispirms ir jāsaprot kādu vēlies rezultātu. Un tad rīkoties lai to sasniegtu. Pavisam vienkārši. Teorijā. Praksē nav tik viegli. Emocijas traucē. Bet, ja sakoncentrējas tad rezultāts labs :)

Vienmēr rezultāds, ir vienāds.Katrs aiziet, uz savu pusi un dzīvo tālāk.Kāds uzreiz lec jaunā dzīvē iekšā, nu cits nē...

Lielais. Rezultāts atšķiras gan. 
Ilustrēšu Tev uzskatāmāk.
Iedomajies, esam mēs te divatā, Tu un es. Ja es gribētu Tevi piebeigt, es paņemtu mietu un iedotu Tev pa pieri. Nu tā riktīgi, lai Tu būtu uzreiz gar zemi. Tad pagrieztos un aizietu.
Bet, es vēlos lai Tev būtu skaists un saulains pavasaris un skaistas vecumdienas. Tāpēc es vnk Tev noglaudu galviņu un uzsmaidu. Un saudzīgi apsēdinu uz ķeblīša.
Tātad, es vispirms saprotu ko es vēlos un tad rīkojos atbilstoši plānam.
Būtu tak stulbi ja es paņemtu mietu un Tev vēlētu skaistas vecumdienas. Lai pēc tam, kad Tu gulētu uz zemes un knapi dvestu, taisītu sirds masāžu.
Saprati tagad atšķirību?

Tak sen to visu saprotu.Zinu, ka man būs skaistas vecumdienas, zem palmas, ja novilkšu tik ilgi.

Nu gluži kā paradīze zemes virsū, kaimiņiene pat labudienu novēlēs;)
..
Katrs ir pelnijis atzinību, ja ko labu izdarijis.
Jautājums - cik tas patiesi, cik aiz lidzjutības, cik aiz nožēlas?
..
Bet, ja ņem ko dzīve met no pakaļas, tā tak tāda dzīves dāvana.. Man nav ..nav nav nav.. kur man tādu laimi, kā novērtētai but!.. laikam pārāk paškritiska..)))