ēdu kūku un domāju..
Kā tai pasaulē skrien minūtes ,sekundes un mēs tām līdz... un paliek skumīgi... skaistas emocijas ,jaucas ar drūmā domām..prieks, skumjas ,skaisti vārdi tiek nomainīti pret muļķīgiem un pat nepatīkamiem... un tas viss cilvēka mūža laikā ...
Kam mums tas viss???
Kāds aizstāv savu taisnību,cīnās kā varonis ..un viss kaut kādas pārliecības dēļ ..bet kāds vienkārši mīl..un viss ,nejautājot par ko, tik parasti vienkārši ,bet mīl???
Mūs soda, kad nezinam par ko, mūs apmelo ,jo kādam tas ir izdevīgi..bet mēs uzdrīkstamies tam visam nepretoties, jo samierināmies,pat tad ,kad mūs sit...
Man patīk brīvība..jo esmu tāda, kāda esmu... Es un viss..un vai tāpēc sliktāka?
Kāpēc tic meliem.un melotājiem..????Nezinu... un ar neuzzināŠu... laikam tāpēc ,ka tie ticami..
Taisnība tāču kādam kož:))
Tā nu es te šēžu un ēdu kūku
saldi patiess)) un Jums??????