Saprotu, ka mums būs tas
prieks un laime skatīt pliku lotariņu:
Zinu zemnieku ar z/s, kurš cenšas nesēsties savā senajā pārvietošanās līdzeklī (grūti to nosaukt par auto) pie stūres braucienam uz 10 km attālo pilsētu, jo baidās aizmigt. Jo strādā no ausmas līdz vēlai naktij, lai apkoptu ganāmpulku un laukus.
Atguvis dzimtas īpašumu, sāka ar pamatīgas kūts celtniecību. Mājas nebija, krietnus gadus dzīvoja dzīvošanai pielāgotā kūts galā. Tagad ir arī dzīvojamā māja, bet tā stāv kaila - bez puķu dārza vai kokiem...
Rīgā dzīvojošajiem bērniem un mazbērniem neko še laikam neko nevajag, sievas kundze ik pa laikam aizmūk un pilsētiņu, tad apžēlojas un atbrauc savārīt ēst, izmazgāt veļu.
Pavasara pusē ganāmpulks ir bieds kaimiņiem, jo govis siro apkārt, meklējot ko ēdamu.
Protams, arī viņu tu drīksti nesaukt par
nabadzīgu, jo viņam taču
pieder māja, lauki, ganāmpulks...