ete - istjinu glagoļiš!
ir variants par zirgu, zvirbuli un kaķi.
tikai dažas redakcionālas dabas iebildes:
Aukstā ziemas dienā pa ceļu gāja pelīte. Viņai ļoti sala UN viņa jau sāka salt pavisam nost. Te pēkšņi pienāca klāt govs un pelīti apkakāja. Pelītei KĻUVA silti, ATSILA un sāka ĶEPUROTIES. TURPAT (nevis Tālāk!) viņu pamanīja kaķis, kurš viņu nolaizīja, notīrīja no mēsliem un ... apēda.
Stāsta morāle: ne vienmēr tas, kas tevi apdirš, ir tas sliktais. Un ne vienmēr, tas kas tevi izvelk no sūdiem, ir tas labais.
un pati galvenā morāle - ja reiz esi sūdos, neķepurojies!
un vēl es domāju - ja tas košaks pelīti ar nolaizīšanas metodi notīrīja no mēsliem, tad par ko nevarēja ēst sūdainu? ne pie galda būs teikt - bet baigais feinšmekeris, vai?
NŪ ja, par to smuko un labo. kad man nozaga somu ar telefonu, 3 vai 5 atmiņas štociņim, lēto desu, kukuli maizes, pudeli minerālūdens, bankas karti, pasi un 2 kameras kartēm bankas karti nebija izpirkuši polšos un pasi bija izmetuši kādā krogā un to es dabūju atpakaļ, labi cilvēki mani atrada internātā!