Rozroz, es esmu sakārtojusi savu dzīvi, tikai citā veidā. Man arī dzīvē bija smags posms, kad nācās pārvērtēt vērtības. Mani uzrunāja kaut kas cits - ezotērija, domu spēks, pozitīvs skats uz dzīvi un, galvenais, paļaušanās liktenim (nu var jau arī to saukt par Dievu). Es tiešām neko neplānoju (lielos vilcienos) un viss notiek, lai cik dīvaini tas arī liktos. Piemērs, man bija veselas divas brīvas nedēļas augusta vidū, tas man smagi sistu pa kabatu, un te pēkšņi, vakar divi zvani un divi piedāvājumi tieši manā brīvajā laikā. Pagājušajā gadā bija tāda pati lieta. Un es nedomāju, ka pozitīvs pašvērtējums ir lepnība. Lepnība būtu tad, ja es aiz šī pašvērtējuma neredzētu citus, justos par viņiem pārāka, bet tā nav. Es cienu jebkuru cilvēku (ja vien ir par ko viņu cienīt), nenonievāju nevienu nedz viņa tautības, nedz reliģiskās pārliecības, nedz kā cita dēļ. Un manā dzīvē tiešām nav haosa, beidzot ir harmonija. Jā, varbūt es nedzīvoju pēc kristīgās morāles, bet es dzīvoju saskaņā ar sevi.
0
0