Roze3, es nerunāju par sevis zombēšanu, bet dzīves uztveri kā tādu. Ja es domāju, ka man klājas labi, tad man tā arī klājas. Nu tas tā vienkāršoti, bet ceru, ka saprati. Un pilnībā piekrītu ubei, mēs paši nosakām to, vai mums var vai nevar tikt klāt. Es pateikšu vienu piemēru, kad manā ģimene kāds slimo, es domās atvairu no sevis slimības un tik tiešām es neesmu slimojusi es nezinu cik gadus, patiesībā es pat neatceros, kad man pēdējo reizi būtu bijusi temperatūra vai sāpējusi galva, nerunājot par nopietnākām kaitēm. Nu, vai tā ir sevis zombēšana??? Man neviens netic, kad es saku, ka manā vecumā guļu kā zīdainis un man nekas nesāp. Es ziemas laikā eju laukā pīpēt pat neapģērbusies, visi saka - saaukstēsies, bet man nekas