Kad plašums un saikne no rīta nezūd ! Ir rīti, tādi lēni, mazliet dzestri . Mazliet sniega, mazliet sarma .
Tu stīvs un sevī, izej no mājas-atkal darbs.
Sniegā gurkstošie soļi nepamodina, tieši otrādi, vēl vairāk uzdzen nīgrumu.
Mobiļņikā paskaties, nodomā -uzspēšu .
Tad kaut kas piesaista skatienu .
Protams, kas gan cits..
Šīs brīnišķīgās krāsas mākoņu malās, zvaigznes un vectētiņš mēness !
To visu redzot, parasti galviņā notiek pareizi procesi un cilvēks saņēmis devu, jau itin priecīgs slāj, uz vēl patālo autobusa pieturu, kurā stāvot, jau atgriezīsies ’pelēkajā, mizernajā’ ikdienā!