Labrīt!:)
Zinu, ka ne katrs mostas ar labu noskaņojumu šādā laikā. Tad nu došu iespēju katran manu sveicienu saņemt sev pieņemamā veidā.
Tikai ar rakstnieka vārdiem, kuri pēc to izlasīšanas man uz mūžu iespiedušies atmiņā. Tas kā mācība, ka uz lietām var skatīties dažādi.:)
Uldis Zemzaris "Prieks laipnībā". Liesma, 1883.gads.
"Izjūtu ainavas"
1. Grūtsirdīgā.
"Šaušalīgi līst. Zemie padebeši kā ciešanu nasta veļas pāri pamalei. Mežs vaid. Un tajā vēl dzeguze - posta un neveiksmju pareģe - kūko kā kapu zvans... visu nerakstīšu... Lai noslīkst un nosmok visa pasaule rūgtajās un pelēkajās mākoņu skrandās!"
2. Līksmi bezbēdīgā.
"Ārā atkal draiski čabina lietutiņš. Padebeši brīžam koķeti pieskaras un atkal atlec pamalei, vilinādami visu dzīvo radību rotaļāties un dejot.Mežā jautri iekūkojas dzeguzīte... Urā! Lai tek, lai samirkstam vienreiz tā kā vēl nekad!"
3. "Apnicīgā.
"Atkal līst. Atkal tās pašas debesis tai pašā pelēkumā. Noplukušie mākoņi - bezgala vienādi, itkā bez fantāzijas dreijāti kāpj cits aiz cita. Mežā gluži kā bez jēgas klaigā kāds putns.Kā gan viņam neapnīk?... Un līst un līst- un es nebrīnīšos, ka tā līs visu mūžu bez gala un beigām."
4. Traģiskā.
"Un tieši tagad vajadzēja līt! No tās puses, kur gaidīju laimi atnākam, vāžas melns mākonis, kā zārka vāks, aprokot cetības. Manu sapni jau 3. reizi aizkūkoja dzeguze - nav vērts vairs dzīvot... Viss varēja būt citādi, ja vien sestdien nebūtu sācis draņķēt un nebūtu samirkušas manas vienīgās balles kurpes:("
5. Cerīgā.
"Jā, līst, bet lietus drīz pāries. Pēcpusdien jau paredzams skaidrs un saulains laiks. Putnu balsis mežā arī vēsta, ka tūlīt, tūlīt laiks grozīsies. Nomazgātā daba atplauks ar pirmajiem saules stariem... No mājas uz mājām varēsim staigāt lakkurpēs un, jā līs varēsim uzvilst Strasbūras lietussardziņus. IR JĀSKATĀS UZ PRIEKŠU "
6. Mākslinieciski izklaidīgā.
"Vai tas ir lietus, vai man tikai izlicies? Itkā dūmi, kā novakara migla pēkšņi uzgīlās mežam - varbūt neesmu noslaucījis brilles?Vai kāds tur sauca? Nē tas būs bijis putns... Sasodīts, mati arī slapji! Kur mana ķemme? Bet vai tā maz ir ķemme, kas manā kabatā???"
7. Bērnišķīgi naivā.
"Mammucīt! Nāc paskaties - ārā birst debesu briljantiņi! Vai tas mākoņu zirdziņš nenāks tuvāk? Mežā ragana atkal kūkoja- Vai tu dzirdēji... Vai tas ir Lietus vīriņš, kas gaisā pilina? Kāpēc viņš tā dara? "
8. Nosvērti lietišķā.
"Lietus ir un paliek lietus - tur nekā nevar darīt. Kopīgais nokrišņu daudzums gadā paliek aptuveni negrozāms. Dzeguzes zvanīšana te neko neizgrozīs, jo, kad lietus pārstās, arī putns aplusīs pats no sevis... Garie zvejnieku zābaki nebūtu bijuši par sliktu, bet priekšnamā mēs tūlīt pārvilksim sausas čības"
9. Intriģējošā.
"Atbrauc! Laid šurp tūlīt! Pie mums šajās dienās notiek kaut kas ārkārtīgi interesants. Pilnīgi nebijusi dabas stihija.Ņem līdzi fotoaparātu! Tu būsi sajūsmināts... Lec tik mašīnā un drāzies šurp. Tikai dieva dēļ nestājies uz ceļa, kamēr nebūsi ticis mūsu pagalmā!"

Cik daudz sanāca!

Nez vai kāds izlasīs ar’ līdz galam... ?
Jauku dienu - katram pēc savām noskaņām!