..tie, kas brauc zigzagā pa ietvi un vēl stulbi, aizmigloti smaida... kad gājēji mūk pa lab, pa kreis...

Būtu jau paradīze zemes virsū, ja gan auto braucēji, gan velobraucēji, gan kājām gājēji piedomātu, ka nav vienīgie uz zemes šīs, kas šajā brīdī neatrodas savos mājokļos, bet ir izgājuši/izbraukuši ielās... Par tām ģimenītēm, kas iet izpletušies pa visu ielu man kā skrējējai ar ir sūdzība-ne apkārt apiet(tad zem mašīnas riteņiem jālien), ne pāri pārkāpt... Un pieturās arī transporta gaidītāji neprognozējami... Stāv, stāv maliņā, un kad esi gandrīz jau blakus, nāk tev virsū, redz, pa kilometru savu autobusu ieraudzijusi, nokavēs iekāpšanu.

Teikšu tā- pamuļķi ir starp visām kategorijām- gājējiem, velobraucējiem, autovadītājiem.
Pie neregulējamas pārejas- elementāri- ir taču kontakts- redzu, ka šoferis mani laiž, braucu pāri, nevis stumjos. Ja šoferi nedomā stāties- kāpju nost.
Par ietvēm un gājējiem- drošāk, manuprāt, ir braukt pa brauktuvi, jo autovadītāji ir prognozējamāki, nekā gājēji. 
No velobraucēja viedokļa skatoties- bīstami ir suņu saimnieki ar suņiem pavadā, kura var tikt rauta velobraucējam pa priekšu un mammas ar mazuļiem, jo to rīcība ir absolūti neprognozējama. 
Akmens ir gan gājēju lauciņā, kuri slāj pa velojoslu ( atliek paskatīties, kas notiek Ķengaraga promenādē), gan arī velobraucēju lauciņā- uz ietves gājējam ir priekšroka. Viss atkarīgs no kultūras līmeņa.
Un man ir vadītāja apliecība- gan autovadītāja, jo tā dod tiesības braukt arī ar velo, gan arī velovadītāja apliecība.

Un, galu galā- ir taču tāda lieta, kā zvaniņš- ja nu brauc pa ietvi, tad laicīgi uzzvana un pēc tam, braucot garām, pasaka paldies gājējiem, ja esi palaists. Nekad nav bijuši tādi, kas nelaiž. 
Bet nu- kā jau teicu- pa ietvi braukt izvairos.
Bez tam- ja velobraucēji ievērotu noteikumus uz brauktuves ( kaut vai tā pati poagriezienu rādīšana; jā- es rādu), tad konfliktu ar autovadītājiem arī būtu mazāk. 
Kaut gan arī starp autovadītājiem netrūkst idiotu- ja tev priekšā kāds pabrauc garām un uzreiz strauji griež pa labi (vot- šos es neciešu), tad braucot ar ātrumu 35-40 km/h, var nepaspēt nobremzēt, var krist, īpaši slapjā laikā vai, ja ir lapas vai sniegs.

Nelasīju visu, tomēr man kā cilvēkam, kurš pamatā brauc ar auto, pret šiem gan ir nedaudz, ko paburkšķēt. Ir divas kategorijas, kuras var atļauties piedalīties satiksmē, pilnīgi neko nezinot un neievērojot no CSN - gājēji un velosipēdisti. Ja gājēji parasti nelecas un neizpildās, kad es tipa ceļa saimniekam ar savu CSN ievērošanu esmu patraucējis, cēli tiem uzspļaut konkrētā rīcībā, tad ar velosipēdistiem ir citādi. Apmēram, kā ar karojošajām feministēm - paši provocē uz negadījumu, bet, kad tas ir noticis vai bijis tuvu tam, tad galvenais kliegšanas iemesls ir nevis noteikumi un to ievērošana/neievērošana, bet gan tēmas par autovadītāju šovinismu, utt.

Jāpiekrīt Murmim... man ar gadījies, ka velobraucēji paši lien zem riteņiem  Īpaši tādi, kas brauc ar austiņām uz ausīm. Tādiem vajadzētu sevišķi bargu sodu 

labaak atshaut uz vietas... tagad jau taada mode... ka sunjus.Tie arii CILVEEKIEM traucee dziivot.

nevajag nemaz velobraucējus man postojanno skrien virsu cilvēki, kas iet un blenž mobiļņikā..
vai ari runa pa to aizmirsuši, ka apkārt ir ari citi cilvēki..
dikti jāuzmanās..

Žozefīn, nesabiezini krāsas... Vasara ļoti pareizi pateica, ka visās kategorijās ir gan pamuļķi, gan toleranti un pieklājīgi cilvēki. Neviena no šīm 3 apspriestajām kategorijām - kājāmgājēji, velobdaucēji, autobraucēji - nav ne slikta, ne laba   Visobjektīvāk spriedīs cilvēks, kurš pats ik pa laikam nokļūst katrā no tām.

Vasara, ja vēl laicīgi uzzvana, ir ok, bet daudzi nesas kā pa savu privātīpašumu, neuzskata par vajadzīgu signalizēt, un vēl nikni paskatās, vai pat ko rupju pasaka tam draņķa gājējam, kurš nekaunīgi atļaujas iet pa ietvi, kaut pats minējs NAV uz sava celiņa. Man pag. gadā bija gadījums. Eju no rīta ar kājām uz darbu. Vienā posmā tas minēju celiņš atzarojas no kopējā gājēju/minēju posma, un iet tam paralēli. Pa kopistisko posmu es gāju tā, lai netraucētu minējiem, bet tikusi garām sazarojuma vietai, gar žogu vairs nespiedos. Pamatā jau visi velosipēdisti nogriezās tajā sazarojuma vietā, kur turpinājās viņu taka, bet tak viens tomēr nepamanīja, vai negribēja pamanīt, un nesās tur, kur iet tikai gājēji. Vietas jau bija, lai viņš man garām tiktu, es pat paspēru soli sānis savai drošībai, bet... Tas kadrs izdomāja mētāt gudro, nobremzēja man priekšā šķērseniski, un paziņoja, ka es atrodos tur, kur man nav tiesību atrasties, un viņš saukšot ceļiniekus, lai tādas vecas muļķes kā es soda. Tad nākamreiz zināšot savu vietu. Es smaidu, un saku, labi sauc, man iebildumu nav. Džeks ar plašu žestu rauj laukā telefonu, plātās, sak, es jau zvanu, nu tev (man, tobiš) ziepe liela. Es miera vējos saku, jā puikiņ, sauc gan, stulbums ir jāsoda. Džeks jau liek trubu pie auss, kad... pamana, ka citi minēji nogriežas pa to paralēlo celiņu, pagriež galvu sānis, un pamana, ka tur skaidri uzgleznots simbols ritenistiem. Jāsaka viņš tik fiksi nozuda, ka es pat nepaguvu saskatīt kurp tad zēns tā aiznesās. Un tādu gadījumu ir daudz. Jā, gana daudz ir to jauko riteņotāju, kuri zin, ka viņiem ir arī pienākumi, ne tikai tiesības, bet uz nospiedošā nekauņu fona, viņus pamanīt ir ļoti grūti.

par to pāreju... nu baigi maz ievēro... vienu reizi tik redzēju, ka ģimene brauca trijatā... tie gan stūma pie rokas... un tā bij tikai viena reize, citi brauc...

Viena lieta ir pāreja, bet, ja ir veloceliņš, tad velosipēdistiem ir jābrauc pa to, un uz ietves un brauktuves viņiem pēc CSN nav, ko darīt. Braucot vakarā, pēc darba uz Ādažiem, kas plūsma būtībā ir liela - šoseja ir noslogota un viss uz ceļa ir pilns, bļin, pabraucu malā (tuvāk ceļa malai), lai palaistu garām kādu, kuram vairāk par mani jāsteidzas, a tur kas? Viens velkas uz sava pedāļbrīnuma, jo, redz, laikam negribas lieku līkumu pa veloceliņu braukt. Un kur man palikt, ja tas otrs man ir tieši blakus? Avārijas situācija uz līdzenas vietas!

Murmi, Tev ritens ir?

Murm, tev rezerves riepa ir?

Ir gan ritenis, gan riepa.

a man ir 2 riteņi vienam veļļukam.vot.

Tad jau ar murmi var braukt vizināties...

nez, kur tā riepa?)))

kur mana riepa, es zinu. 

Esmu bieži ievērojusi posmā no bērnu gaiļezera uz Juglas pusi... Ir savs velo celiņš, bet brauc pa ielu, kur tā jau pašaurs, ir tikai pa vienai joslai katrā virzienā, no bedrēm tādā situācijā nav iespējams izvairīties... kur nu vēl pabraukt garām, ja pretī arī nāk mašīnas, tad nu velcies aiz tā riteņbarucēja, kaut velo celiņš tur labu labais blakām...

Ja man būtu vismaz balkons, man būtu ritenis.. Citādi nav kur likt:)) Ja man būtu ritenis, varētu visu Liepāju krustu šķērsu pa jaunajiem veloceliņiem izbraukāt:))