Par romantiku galvenokārt runā sievietes. Un bieži vien viņu runas iekļaujas kategorijā "tas ir kaut kas, kā man pietrūkst". Ja uzprasīsi vīrietim, kas ir romantika, viņš vai nu raustīs plecus, vai izmisīgi paskatīsies savas draudzenes virzienā, lūdzot palīdzību, vai arī nobērs pāris visbanālāko klišeju: šampanietis, sveču gaisma, kafija gultā. Vīrietis ar romantikas jēdzienu nečubinās: viņš vai nu dara, vai nedara. Pasniedz kafiju gultā vai nepasniedz. Sieviete pēc tam viņa darbības nosauc vārdā: "cik jauki — kafija gultā!" vai arī "kad tu vienreiz atcerēsies, ka man riebjas tukšā dūšā dzert kafiju". Un atkarībā no tā, kā sieviete to nodēvē, "kafija gultā" ir vai nu romantiska, vai stulba.
http://www.diena.lv/lat/politics/sest...n-pietrukst