tikai nevajag netīšām nosarkt...    

   Jāiemācās nesarkt... un nemainīt balss tembru

Jā, un stulbi nebakstīties ap rokassomiņu vai nesākt pēkšņi slaucīt putekļus...

Re kā dzīve mūs izglīto un iemāca jaunas iemaņas..   

Jā, ar to somiņas vai citas lietas bakstīšanu man no sākuma gāja grūti          Vīrs pat vienreiz painteresējās, kas tur zvanīja. Es toreiz kaut kā izgrozījos, bet vispār ir grūti savaldīties, tāpēc es labāk tādos gadījumos sarunu pārtraucu, bet vīram notēloju, ka atslēdzās    Parasti jau gan mēs viens otru pabrīdinām ar īsziņām un atzvanām, kad varam.

junon- es biju iedomājusies Tevi kā priekšzīmīgu ģimenes pavarda uzturētāju..    

Oi, oi. Kādas Tu dažas viltnieces. Es ar tādiem nepinos, kuriem nedrīkst zvanīt tad kad man gribas parunāties vai kādu palīdzību. Nu neticu , ka jūs tos večus pa īstam mīlat ar kuriem kopā dzīvojat, ja jau pat pa telefona sarunām melojat. Vai bumerangu nebaidieties???    

Oi, sascha, ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās          Kaut gan mans ģimenes pavards pat netaisās dzist, es nemaz to nepieļautu, bet ja cilvēks ir precējies 29 gadus, tad...

man vairāk jautrības bija no tā, ka sieva (kad vienu no pēdējajām reizēm sastāvēju svētajā laulībā) man ziņoja, kas viņai noziņots. sevišķi aizdomīgi, ka biju ar kādu dāmu kopā redzēts agri no rīta.    a bildes ta jāatdod uz drukāšānu. (kā es atkal tā neuzkrītoši (?)    pamanos sevi promaucēt!   .

.. laikam kļūstu veca..    
man katra diena, stunda un minūte ar mīļoto cilvēku ir nozīmīga... un negribās... nu nepavisam NEGRIBĀS neko citu pat mēģināt...
ir lietas, ko varu salīdzināt, saprast un arī novērtēt...



arī tad , kad baudīju brīvās statusu- noteikumus par laika un lieguma ievērošanu nekad nepieņēmu..
man nepatik būt tai, kas nav svarīgākā...       

Sascha, ir lietas, ko nevar iepriekš prognozēt. Ja satiekas divi cilvēki, kuriem vairs nav pirmā jaunība un abiem ir ģimenes, bērni, mazbērni, kopīga manta ar laulāto, utt., utjpr., tad nevar visu dzīvē griezt ar kājām gaisā, bet kāpēc gan neizbaudīt to, ko varam un gribam?????

Sacha < žetons. Nu ta beidzot. Bet pārējām tomēr iesaku - zvaniet kad vien gribas, jo pīties ar babņikiem .. Vai ir vērts?

junon- var... bet ir jāizvērtē- kas ir svarīgāks...
baudas brīdis vai tomēr tas gadiem lolotais ģimenes pavards..


sprediķoju kā tāda puritāne...    

lielākai ticamībai varu atzīties, ka esmu bijusi neuzticīga savam laulenim... un daudz... bet ne jau tāpēc, ka esmu perversa vai kā citādi standartos neierāmēta...


ar vīru ( pirmo un vienīgo oficiālo) šķīrusies oficiāli esmu 7 gadus..nedzīvojām kopā vairāk kā 9... oficiāli precējušies-15 gadus..
domāju,ka ir man tiesības un pieredze spriest par laulības vērtībām un uzticību..

bet kad man tā 1. ex laulene zvanīija, no tiesas, noliku trubiņu, aizgāju pačurāt, kafiju uzvarīju (klāt jau nestāvēju, pielaidu gāzej uguni!) un i nemanīja. un tas viss tādēļ, ka es tik smalki audzināts un ļoti pieklājīgs, ka nejaudāju pat smalki nafig pasūtīt, pī ar ārā!    ("pī" lasi, kā "bļedj!"   

paldies par to žetonu... tikai kur lai viņu pakarinu???

atšķirībā no haralda ar bijušo lauleni attiecības ir draudzīgas-pat šodien sazvanījāmies...
viņa jaunākajai atvasei ļoti patīk ciemoties manās mājās..

Ne vienmēr viss ir tā kā izskatās. Vairāk dzīvosim paši un ļausim citiem, bet mazāk sprediķosim...    

ostella... Tev nekad, nekad nav bijis tāds telefona zvans?      
Te neredzu sakritību uzreiz par laulātā nemīlēšanu.

Kāda tur varbūt attieksme?! Iespējams, sms sūtītāja bik par dadz bija iedzērusi, nu i uzrakstīja vai pazvanīja... Gan jau no rīta nožēloja!    

Pati rakstījusi gan neesmu.
Bet mani vairāk fascinē līdz kam var nonākt bijušās... Svaigi kāds cilvēciņš bija nonācis dilēmmas priekšā, jo saņēma sms "par sakaru ar Tevi, cietīs viņa dēls"... Kā māte var ko tādu uzrakstīt par savu bērnu!!!! Nu neko - sms nedzēš ārā un turpināt dzīvot... Bet kur var nonākt līdz tādai šantāžai...