situācija jau ir tāda,ka mammai vēzis un atlicis nav vairs daudz
tēvs to zin,bet izturās kā despots un tik kuļ savus vecos sūdus,senos pāridarījumus...
rokas jau ir palaidis pāris reizes... tur tai vecai sieviņai daudz nevajag,lai aizietu uz to pasauli...
mammas žēlabas,bet arī nespēja turēt muti...
šodien ar māsām izrunājam,jā tā ir viņu dzīve... ja paši nav varējuši atrast mieru uz šīs saules,ko mēs varam līdzēt?
tikai trakākais,ka tās viņu negācijas stiepjas līdzi uz mūsu dzīvēm...