Ar cieņu, bez cieņas-tāds ir jautājums:)

Es to pašu gribēju pajautāt.

Galvenais, lai kārtīgs.

a kāds ir kārtīgs?... ja nesavanda gultu., .saka lūdzu un paldies?

... un vēl rokas nomazgā.. pirms un pēc)))))

… zeķes un apenes neizmētā, bet noliek kārtīgi.

... ar cieņu)))

Jā, jā... noliek zeķes kartīgi kaktiņā lai labi stāv un neapgāžas:)

gadās  redzēt tādus pārus kas sen, sen ir kopā un skaidri saproti tur IR mīlestība..
to nevar ne nospēlēt, ne notēlot..
tad gan tāda balta skaudībiņa pārņem uz mazu brīdi..
bet pēc mirkļa saproti, ka sava dzīve ir sava ar daudzveidību
ka tad nebūtu iespējams piedzīvot to ko esi piedzīvojusi

Lūk tur jau ir tā cieņa. To ko Tu redzi un domā ka tā ir mīlestība. Sen jau ir pierādits ka mīlestība nevar būt uz ilgu laiku. Zinatniski, ar smadzeņu pētījumiem un hormonālajam svārstībām

jā, tur ir tā cieņa..
piekrītu..bet ir arī mīlestība nu labi mīļums...
un vecim ačeles nešaudās uz visām pusēm

Nu lūk, tā ir tā cieņa par ko Lare runā.

nezin vai, jo ir teorija, ka mīļāko attiecībās, ja viens vai abi nav brīvi , arī varot būt cieņa
es domāju, ka nevar būt

Cik ētiski ir būt mīļāko attiecībās esot aizņemtiem, nezinu. Te vairāk, domāju, ir aktuāls jautajums, vai citi var cienīt tevi ja uzvedies cūciski. Bet, mīļākajiem vienam otru cienīt...
Viss ir cilvēka galvā. Ja cieni cilvēku, tad cieni, ja nē, tad nē.

cieņa  tāpat kā visi šeit minētie jēdzieni ir ļoti subjektīvi piemērojami.un katram ir sava dubļu izpratne-to es par beat minēto cūciskumu. 
man viens biedrs uz jautājumu, kāpēc apprecējās, atbildēja, ka  viņa tā gribēja, bet viņš viņu ciena. vai tas ir viens un tas pats kas mīlestība? tas cilvēks, iespējams, starp šiem diviem vārdiem licis vienlīdzības zīmi.

Nu ir tak mums vīri, kuri ciena gan sievu, gan mīļāko, ar abām iziet sabiedrībā.

jāpiekrīt.ka nu ļoti jau subjektīvi ir spriedumi par cieņu... tas pats ansk pieminētais pārītis... un ko var zināt, ko šie mājās dara?))))
... tanta aiz lielas mīlestības un cieņas onkam ar pannu pa pieri dod... ako?))))

cienīgi ieklapē ar mīklas rulli  
kaut nu ja es jau te esmu stāstijusi par tantuku slimnicā, kur no malas viss cienīgi skaisti zelta kāzas, briljanta kāzas .bērni, mazbērni..
bet tante( tāda ap gadiem 80) jūtu uzplūda atzinās, ka viņai vecis riebjas un labprāt vēl pagulētu slimnīcā lai uz viņu kaut dažas dienas nav jāskatās...
un vienigais ko viņa nožēlo ir, ka bija godīga, kārtīga mīļāko nebija..
un  viņa nemaz nezin kas tas O tāds ir..

cik briesmigi

Tas nav liktens, tā ir nolaidība