... mieru, meitenes, tikai mieru... tas, ka ir lietas, kas vairs nesaista, neinteresē, ir tikai normāls process, kas rodas ar gadiem... arī šajos gados taču ir patīkamas lietas ar ko aizpildīt to, kas vairs tā, ne īpaši... un tā pauze taču arī izpaužas dažādi... protams, ka pastāv liela iespēja tamdēļ būt nedaudz vairāk nervozākām, kašķīgākām, ja tā drīkst izteikties... bet tas nekas... katra smuka vijolīte vai bezdelīgactiņa ar laiku kļūst par citu puķi... piemēram petūniju... vai pujeni, vēlāk... bet puķītes tač visas ir skaistas... pieņemu, ka dažām varu šķist banāls un garlaicīgs, paredzams... bet man patīk kā ir... var jau būt, ka cita mani sauks par jākli vai tamlīdzīgos mīļvārdiņos... bet tas mani ne sevišķi uztrauc un manu dauzoņas dabu diez vai mainīs... kā teica kāC profesors - ja tā lieta patīk un interesē, tad kāpēc gan ne...