Ja interesē viedoklis, tad te būs.
Lai būtu skaidrs, ar ko ir darīšana, tad man ir sīks uzņēmums, sitos, kā varēdams un vājumam nav ne laika, ne iespēju.
Pirmais. Man pietiek ar konkurenci darbā, - mājās man tāda vajadzīga pēc definīcijas nav. Kā jau te labi sen rakstīja, sieviete meklē sev līderi, aiz kura justies pasargātai un kuram sekot, vīrietis - atbalstu sev, saviem plāniem, utml. Ir, bez šaubām, citi varianti, bet šis ir viens no modeļiem, kurš nav jāizgudro no jauna, - ir pārbaudīts - darbojas. Runājot par ikdienu, man ir vajadzīgs balts un izgludināts krekls, ar kuru doties uz tikšanos ar iespējamo darījumu partnetri, un tas ir daaaaaaudz svarīgāk nekā tūkstoši sievas bankas kontā. Tūkstošus es nopelnīšu pats, bet bez krekla tas būs grūti.
Otrais. "Spēcīgās" sievietes, tas nebūt nenozīmē arī "gudrās". Ir gana daudz gadījumu, kad tādas priekšnieces pēc laika vairs nespēj nodalīt darbu no mājas un sāk komandēt ģimenē, it kā vīrs un bērni būtu kādi referenti vai citi darbā padotie. Tad ir beigas, jo ko tādu parasti piekrīt paciest tikai vāji un atkarīgi vīrietīši.
Trešais. Par spēju/nespēju, vēlēšanos/nevēlēšānos aiz vēsuma un augstības jelko saskatīt. Vīrieši (nu, vismaz es) uztver sievieti konkrēto tieši tā, kā viņa sevi parāda (pasniedz). Ņemot vērā to, ka sievietes visai reti prot/grib atteikt pieklājīgi un ar cieņu (diemžēl), tad "saskatīt aiz" lielākajai daļai vīrišķu nav nekādas vēlēšānās. Izņemot avantūristus, tikai, iepazīstoties un dzīvojot ar avantūristu (lielas daļas "stipro sieviešu" izvēle un liktenis), ir jārēķinās ar to, ka tādam gandrīz vienmēr ir jādod pašas sūri nopelnītā nauda lielos daudzumos, jo viņam vienmēr ir "projekti", kuri reti kad dod jebkādu atdevi, draugi un dārga "vajadzība atslābināties".
0
0