tedra ar čato pati ar sevi...

Anks, Tev tā smuki vienmēr izdodas visas savas dzelžainās teorijas pakļaut savai tābrīža dzīvei...
Gārs, tu tak te ar bieži pati ar sevi...

Jā, gārs, čato, čato ar sevi, jo nepūš kopējā dudkā:))))))

vot tā sanatorijas tante, iemilējas 70gados..sāka dzivot kopā ar onku..
šogad vairs nebija tik optimistiska..grib tik vaļā
bija 20 gadus dzīvojusi viena..un tā arī sacija, ij kam man tas viss tagad???

Anks, mazbērnus negribēji, kamēr tie neuzradās. Veci jau kuro reizi negribi, līdz kāds uzrodas... Vienmēr par šito dzelzs loģiku iesmaidu. 

nu bija tak laiks kad vēl negribeju..40-42 gados to4 nē..  
veci..kopdzīvei..neesmu gribējusi jau no gadiem 35 un ar katru gadu šī pārlieciba pastiprinās... to es te vienmer esmu sacījusi..
tai ziņā nekas nemainās..

tā nav dzelzs loģika... tā ir pieredze iz dzīves, voti)

Nu... man 5 gadi vienai... un jau tagad ne īpaši esmu pārliecināta, ka  gribētu  kopdzīvi..
Seksis  un mīļāko attiecības man liekas ļoti jaukas..bet par kopdzīvi krietna jautājumzīme..
Bet kur nu  vēl tad, ja būtu 20 gadi viena..
Diez vai gribētu otru savā komforta zonā..

es pat to sievieti dikti priecājos pirmā mīlas gadā..ķluda bijusi tā, ka sāka kopā dzivot

Pieredze ir stiepjams jēdziens, jo katram tā sava...

man kolēģe, kaut kā tik labdien un sveiki-viņu tā nemaz nepazinu...
sanāca vienreiz kopīgi mājās braukt, man patika viņas filozofija), bieži atceros sarunu un pasmaidu...
..viņai 70... stāsta, ka ir draudzeņu kopa ar kuru 1 mēnesī tusiņš, ir brūtgāns utt...
bet šitas foršais-stāsta-... kādus 10 gadus atpakaļ man tā gribējās ar viņu apprecēties, bet viņš tāds atturīgs, šito tēmu laida gar ausīm(((... tagad, šis kā traks grib mani precēt, a es viņam figu-par vēlu)))..lai palūdzās, tāpat neprecēšos, priekš kam man to vajag, tāpat ir labi...
viņa pēc tautības krieviete un pa vidu tie izteicieni)... tik kolorīts tas stāstījums bij)... a, vot, lai palūdzas..(..70 gadiņi!!!)

tedriņ(bučiņ tev... )..mumsīm te ir viedokļu apmaiņa)))

Nu jaka:))

meloju... bija gan viens kad jā būtu kā nav varbūt būtu pārskatījusi to kopdzīves būšanu..
bet tas bija tik neiespējami, ka..tā, ka miers un āmen

Čau... Doma par kopdzīvi sāk uznākt, kad esi slims un viens... kad bērniem jāraksta saraksts, ko no veikala atvest un tā... Tad šķiet, ka būtu ok, ja kāds parūpētos. Kamēr viss ok, nevajag.

Man šķiet, ka te vispār tādi īsti jaunības vai ne tik jaunu gadu ļaužu nopēlēju ir ļoti maz, pa retam ieskrien, sataisa, ja sanāk un ir kas noreaģē protestā, sīko ūdensglāzes vētru un viss.Citreiz pat bez tās.Bet tā neviens neko nenopeļ vai nenoliedz.Jā, pastāsta pa kādam izņēmuma gadījumam, bet tā tas ir bijis gan par bērniem, gan jauniem, gan ne tik jauniem, par jebko ikdienā sastopamu.

ja par to aprūpi un produktu un visa pārējā atnešanu no bodēm..
man blakus div piemeri..
padzīvojis pāris pirms vairākiem gadiem pārcēlas kaimiņos no Rīgas, lai būtu tuvāk bērniem..
sākumā neilgu laiku bija redzami abi, tad savārga onka un drīzi arī tante..viņi pat āra negāja ilgi, ilgi..
visu ko nesa, veda un darījas, gan bērni, gan sociālais darbinieks
pirmais nomira onkulits, tante pēc kādiem 2 vai 3 gadiem..nu nav svarīgi..
tagad vēl kaut kas līdzigs ir..ar mammja paziņām..abi iespundēti dzīvokli, arā vairs netiek  
tur gan pārim nav bērnu..
 staigā soc.darbinieki un dakteri

Kad jau abi nekust, tad švaki. Bet, ja viens jaunāks un spraunāks, tad var līdzēt otram. Ja par tēmu... ;)

Nu nez, pieredzes tiessaam ir visaadas. Mums viens onka saaka pie dakteriem skriet, kad vinjam bija peec 85, jo nupat paliekot sliktaak ar staaveessanu. Un ar savu tagadeejo sievu kopaa saaka dziivot peec 70. Tur gan nebija lielas vecuma starpiibas.
Ja viirietis laiciigi domaa par savu vareessanu - nepiipee, nedzer paari meeram, tad viss ir ok.

pienene, piemirsi nosaukt saldās kūciņas nestāvēšanai.
to muskuli ir jātrenē. vai ne tik ļoti muskuli.