Neliela deva greizsirdības attiecībās parasti netraucē, tik biški piedod asumiņu.Bet ko tad, ja viņas ir par daudz?Un kam ir grūtāk, vai tam kas mokās no tās greizsirdības, vai tam kas to visu pacieš?p.s.Lūdzu cenšamies runāt par tēmu apstrogējoties no autora.Tātad personīgā pieredze un viedokļi.
Nē, Elizabet, es ar to līmlenti gribēju muti aizlīmēt, citādi visu laiku ēdu, ziniet. Kaut kā ir tā... kā lielie darbi jādara, tā visu laiku ēst gribas:)
00
22/08/2016 21:43
.vaiii, kā man viss jaucās, Caunes kung!)
00
22/08/2016 21:44
beat, kā es tevi saprotu... man bij kaķamkaste jātīra... a, es visu dienu tik ēdu un ēdu... nu, trakums es jums teikšu)
Par tému runájot... reizém tá greizsirdība jâizslimo ká slimība un tad uz kádu laiciņu ir miers... ☺paślaik mana sirds ir taisna ká diegs bez neviena šķībuma un greizuma☺Diagnoze-praktjičeski zdorova😀
Cīņai ar to gan vajadzīga zvĕrīga pacietība... un nav garantijas, ka tás pietiks ilgam laikam... ir nācies būt kopâ ar ellīgi greizsirdīgu vīrieti-nu mazâ ellīte... iznīcina jebkādu vélmi uz to cilvèku pat paskatīties reaktīvâ âtrumâ... nu nav tá vérts censties ar to sadzīvot...
00
23/08/2016 11:25
Labrīt... deins, man jāsaka tā, kā parasti beata saka, esmu tikai pilsētas mamzele... bet cik zinu, ka kazas pārsvarā pa pļavām ganās... bet Tev ir zināma kāda īpaša šķirne, kas pa krūmiem vien, pa krūmiem vien...
Mērenās devās nemaz nav slikti, tas parāda, ka nav vienladzīgs. Tikai tai lielajā karstumā var sastrādāt trakas lietas, kuras vēlēk nākas nožēlot visu mūžu. Tad var nelīdzēt arī piedošanas lūgšana..