Lāres teiktas akurāt ir definīcija kopā būšanai.Savukārt, pasludināt kādu par laimīgu vai nelaimīgu, tāpēc ka viņš viens, nu tur gan jābūt izcilam cilvēku pazinējam ar sapratni kas priekš kura laime vai nelaime, un kurš pozitīvs vai negatīvs.

:)))... nu biskin jau esmu pozitiiva, emiilija

lare, davaj iedzeram par laimes mirkļiem

Un būtu labi, ja cilvēki  iemācītos cienīt un pieņemt citu cilvēku izvēli-būt vienam vai divatā. Esi viens vai neesi-tas cilvēka vērtību nemaina.

Anks, prozit! Un piekrītu dimdari, ka jaunībā drusku citādi, kad jāveido ģimene. Un labi, ja tā iztur gadu pārbaudījumus. Bet ne jau par katru cenu.

Lai spīdētu ar glancētos žurnālos izlasītajām pseidogudrībām, un izdarītu dižus secinājumus no pāris vārdiem, tur tiešām vajag "intelektu".!

pat te viņas atradušas iemeslu iedzert. Un no paša rīta. Fui uz viņām...
Patiktu, ja saruna nesāktos ar "kāpēc izvēlamies... ?", bet "kāpēc tā notiek?", jo liekas, ka biežāk tā ir nevis apzināta izvēle, bet gluži vienkārši tā notiek.

Piektdieni  , pareizi, tā notiek. Un virtuāli jau nav grēks...

ja samet kauliņus kopā pusmūžā, tad jarēķinas netikai ar otra raksturu un paradumiem un galu galā veselības problemām, bet ari ar viņa bērniem, mazbērniem, bijušajam sievām(vīriem), veciem slimiem vecākiem..
ne nu varbūt gadās kāds kam nekā no tā visa nav...

hmmm :))) ar gadiem domaju..mesties kopa ir grutaak. Tiesi taa, ir jau pagatne kas nekur nepaliek un nak lidz.

"samest kauliņus kopā", "mesties kopā" utml. definīciju vietā patīk no tēva apgūtais: "saostīties".

varbut ja bērni pieauguši tad nav tik sarežgiti..bet ja mazgadigi vai pusaudži..tad iznāk pat kriminals  
pirms nedeļas Madonā pašnavibu izdarija 15 gadīga meitene, mammai jauns štucers ..
kaut kāds konflikts bija .. zinu ari maliet sīkak, bet neko te, protams, neteikšu
tā lūk

es tik iesmaidu par visu SHITo  ... tas ir-ne jau par pašnāvību.., tas protams ir briesmīgi..
Mani bērni kaut kā saprotoši izturas pret manām kārtējām kaprīzēm!... zin, ka mamma ar putniem..

sol, piekāp pēc gada vai diviem   a varbut pec mēneša..
p.s Tavi bērni ir pieauguši..
ak ja pirms gada ar bija lidzigs te gaidjums, bet tur puisis

nu jā, ..bet tā ir mana dzīve, mana pieredze...

arī tiesa

..un, kas neriskē, tas nedzer šampi!!... kaut vai gadu!

... arī tie klusie neriskētāji pa reizei dzer šampi...

lai dzertu šampi un darītu citas feinas  lietas nav obligāti jādzivo kopā piedevam, tad dara tikai feinas lietas... nefeinām nav laika

Vienmēr jau citi zinās labāk kā pārējiem dzīvot, ko darīt un vēl diagnozes uzstādīt - "tas ir / nav pozitīvs", "šitais ir nelaimīgs tāpēc, ka dzīvo viens", "tai noteikti vajag veci blakus, da jebkādu, ka tik bikses kājās" utt. Pofik... cilvēki taču ir tik dažādi, katram savas vēlmes un sajūtas   Vienu birku visiem nevar piekarināt.
Lare prātīgu domu pateica, tur visa tā sāls