Nav tak’ ko pakomandēt, lai savu piederību īīīīīīstajām sievietēm (dāmām) citām tādām pašām apliecinātu. Vot, y rodas neapmierinātība un tāda kā neliela nepilnvērtības sajūta ...

murmi, ticu, ticu..nevajag pat pierādīt, ka tu piederi pie īīīīīīstajām sievietēm(dāmām ar ūsām)...

vispār jau, ja kads te ir nepmierinats, tad tas esi Tu, murmi..burkšķi un burkški..
nav labi... sameklē  kādu kaisligāku pojeni, gribas tak

..pojeni))))

Jā, smagi ir tām, pie kuru brunčiem neviens īīīīīīīīīīstais vīrietis neturas!

Nee, pavisma viegli, ja nomesta nasta, kurš ķeras brunču stērbelē un velk atpakaļ.

Ko lai vel piebilstu ?   Mēģināt skaidrot droši vien nav jēgas jo tas neko nemainīs.  Man atliek tikai palūgt Murminatoram savu žulti par sievietēm kas viņu apbižo, neciena, neuzklausa vai visādi citādi neizdabā pārcelt uz kādu citu diskusiju kuras mērķis ir nolikt vienu no attiecību dalībniekiem.

    Turpinu pievērsties tiem kas tomēr pieļauj, ka ne jau visi attiecību dalībnieki ir nepateicīgi, iedomīgi maitas. Vīriem iesaku pielikt nedaudz izdomas un jau laicīgi padomāt kā iepriecināt un pārsteigt savas mīļās, jaukās, neatkārtojamās sievietes.  Maketēt un veidot foto grāmatas vai kalendārus jau ir par vēlu, bet sagatavot ko pašu rokām veidotu vel noteikti var pagūt.  
   Pasmaidām mēs vīrieši un tad arī sievietes biežāk smaidīs !

murminators | 05.03.2016. - 10:53:13

Labrīt, Murminator!
Rādās, ka Tu šorīt esi ieskrējies ar saviem copy paste:)

murminators | 05.03.2016. - 10:02:11

Murminator, es Tev pilnībā piekrītu! Tev vienmēr un visur ir taisnība:) Tu tak citādi domājot nemaz i dzīvot nevarētu:)
Man prieks, ka spēju padarīt Tevi vēl laimīgāku ar savām vakardienas aktivitātēm runāšanā. Tiešām.

Ak, Murminator! Tu tiešām esi īpašs tēls:)

danielsrebus | 05.03.2016. - 11:29:46

... Pasmaidām mēs vīrieši un tad arī sievietes biežāk smaidīs !

Ak, Danielsrebus! Nu viena prātīga doma:)

murms  ir labs, man viņš liek ne tikai smaidit, bet smieties ak jā un salidzināt..
un kārtejo reizi pārkrustities, ka ciešu sakaru ar tādiem tipāžiem nav bijis

anks, nospļaujies 3x... ka vēl nepierunā ... (

ptu, ptu, ptu...

daniels no vīriešiem prasa pārāk daudz)))... domāt, plānot, gatavoties un visādi citādi izdarīties... a, man patiešām, vajag ļoti maz... man to tradicionālo puķīti (ne pojeni)... patiešām, man ļoti patīk, ka ziedus dāvina..ļoti patīk ziedi..nav jādomā, ka dažreiz, kur to krāmu likt))))

Nu vot, sievietes saklausīsies, salasīsies gudrības, ņe daj bog vēl 8 martā kauč kur netā izvilks, kā tikai citi vīrieši nav savas sievas lutinājuši, un lūk - škandāls mājās. A kapē citi tā, bet tu tikai šitā. Pilnīgs "čau", dāvanas "no sirds" varam aizmirst jo kādai būs bijušas vēl sirsnīgākas, kapiju gultā varam nenest jo kādai būs bijusi kapija ar bulciņu... Bet sirsnīgie pārsteigumi vispār sviests, jo sajūtas nevar nevienam ne atstāstīt ne parādīt.

Šitais laiks ir beidzies, lai kādu pārsteigumu sagādātu un lai kā pēcāk pats mācētu to atstāstīt piemēram tautā elvē, sievietēm paliek tāds rūgtumiņš iekšā. Dzīvojam materiālā laikmetā, un nevajag būt naiviem, ka sirsnība, kas sajusta mājās, ļaus sievietei justies komfortabli pēcāk darbā, runājot ar kolēģēm "ka’gāja 8. martā". Puķes un knibuļi ir obligāta lieta, kas jāpieliek dāvanai klāt.

elizabete000 | 05.03.2016. - 11:42:57undefined

Es nebūt nepieprasu, es iesaku. Uzklausīt vai nē tas paliek katra paša ziņā.  Ziedi protams ir jādāvina ( un manuprāt dzīvi, podiņos), bet ja tiem pieliek klāt vel no sevis pievienoto vērtību tad pa visam jauku. Protams kāds uz šiem vīrieša centieniem iepriecināt skatīsies, kā uz kārtējo krāmu, bet kāds saudzīgi noglabās labo sajūtu, atmiņu  atvilktnē. Jo ziedam pievienot var labas emocijas, sajūtas, laiku, uzmanību, sapratni, kādu intīmu odziņu, tad tā vērtība  n-tās reizes pieaug.

nu, raksti jau tu, daniel, smuki, bet dzīvē ne viss tik skaisti notiekās)))

Elizabet - notiek dzīvē tikpat smuki un vēl smukāk. Protams, tas ir ja skatāmies no "iepriecinātāja" puses. "Ne tik skaisti" ir raugoties no "iepriecināmā" puses.

labrīt!
Stipri atvainojos, bet nav laika diskutēt (kaut pamanīju, ka mans godavārds pieminēts - kā staburaga mīlas objekts un kā izcils glaudīšanas speciālists).
Nav laika - trauki jāmazgā, jāpiekopj un ābolmaizītes jāuzcepj (kundze izgājusi pastaigāties, nāks mājās - ēst gribēsies)
vēlreiz piedodiet un atvainojiet

Elizabet. Nekas daudz jau netiek prasīts. Vnk smaidīt. Vai tad tas tiešām ir tik grūti?
Tā vienkārši... atslābināties un lūpu kaktiņus pacelt uz augšu:)

viena no pasaules stulbākajām anekdotēm(pat salīdzinot ar anekdotēm par blondīnēm tipiskajām) man šķiet tā, kur iesaka atslābināties, kad izvaro.

Par puķēm podiņos veči, aizmirstiet gan. Diezgan bieži (nesaku, ka visām) sievietēm vāze ir tas pats kas vecim šlipse uz kāzu jubileju.