’’Izvēles brīvība – tik saldi vilinošs vārdu salikums. Tāda ir! Viennozīmīgi. Katra brīvā izvēle veido tīklu, kuru mēs aužam ap sevi un ar kuru izejam pasaulē. Patīk mums tas vai nē, bet tīkls, ar kuru ejam tautās, ir pagātnes izvēļu sekas. Skarbākais šajā visā ir tas, ka mēs šajā brīdī lēmumu ne vienmēr pieņemam apzināti. Nevis sajūtot savu ķermeni un sirdi. Izvēle tiek izdarīta neapzināti – nostrādā kas līdzīgs Pavlova likumam, kādreiz piedzīvotās līdzīgās izjūtas diktē jau it kā paredzamo notikumu attīstību, un reaģējam pa vecam. Taču tā ir pagātne! Patiesībā ik vienā savā esības brīdī mēs esam pakļauti jaunai izvēles iespējai, tikai to aizmirstam. Tomēr reizēm atkārtojas līdzīgas situācijas, kurās jāpieņem lēmums, kurš reiz it kā jau ir pieņemts. Tātad tas nav bijis pareizais lēmums, nav bijis apzināts un atbilstošs paša īstajām sajūtām. Visticamāk, lēmums ir ticis pieņemts, balstoties uz racionāliem, vispārpieņemtiem prāta apsvērumiem. Kā izdarīt pareizo izvēli un nekļūdīties? Kļūsti uz brīdi par vērotāju un uzdod sev divus pavisam vienkāršus jautājumus: kādas būs sekas manai izvēlei un vai tā darīs laimīgu mani vai manus tuvos cilvēkus? Tad gaidi. Un ieslēgsies Visuma ģeniālais dators, kurš raidīs signālu uz tavu ķermeni. Vienam uz saules pinuma apvidu, citam uz sirds apvidu. Pagaidi atbildi. Sajūtas būs vai nu patīkamas, vai nepatīkamas. Lūk arī atbilde! Savu ķermeni sadzirdēt un uztvert mēs mācāmies arī caur Spoguļošanu. Ķermenis nekad nedos kļūdainu signālu. Prātu var piečakarēt, ķermeni ne. Tādējādi izdarot izvēles apzināti, darot labu kā sev, tā cilvēkiem ap sevi, mēs vairojam labklājību un prieku pasaulē. Ir vērts pacensties! Līdzīgs pievelk līdzīgu! Lai izdodas ar prieku sirds apvidū!’’
Es, gan, domāju, ka tie " grābekļi" (grabļi) ir tulkojums no krievu valodas. Tāpēc daudzskaitlis. LV vienmēr ir kāpuši uz grābekļa. Viena... viena un tā paša