Sievas esot laimīgas, ja viņu mīļais vīrs ir mazpelnītājs. Tāds mīļāko nevar atļausies un tādēļ tusē pa māju:)

Laikam jau ne visas veelas to viirieti blakus liidz muuzja galam..

Viss atkarīgs no savstarpējās saskaņas, tik tad var teikt, ka bija labi, vai ne vella nebija...

Kādai jau arī nevajaga, taču vairākums dzīvo cerībās. Vai tad vīrietim grūti padarboties gan šur, gan tur - dažādība, nav garlaicīgi. Bet pienāk brīdis, ka arī viņš vairs nav karognesējs un pamazām atiet no lielajiem priekiem, un tad sievietei sākas uztraukumi. Un vai esat būt gatavas tikai kā draudzenes, kā apčubinātājas?!?

Būt draudzenei un apčubinātājai ir sievas pienākums vecumdienās. Tieši tāpat kā vīram jāapčubina sievuks, galu galā.

..ucinataj... zin, cerība..vai cereet uz ko jauku, miilju,  forshu nav gredzens pirkstaa, bet... sajuutas
ar padarboshanos vien par maz...

kopš kura laika miļākas ir apčubinātājas

Laiks rit, gadi iet.. Tevi neprec, bet Tu vēl kaut ko ceri...
Piedošanu, bet smieklīgi... Meitenei trūkst pašapziņas.. 

Vai tad par to labo nav jāatdarina ar labu? Meičas palieto, pasūc naudiņu un tad atdod sievai?

she kaut kaada pretruna - cer un atdod ...

laiks pārbauda... gan sievas, gan mīļākās ))

Kā šķiet, vai tiešām tā ir, ka gudra sieviete mana/ jūt, ka ģimenē ir ienācis trešais( neredzamais), vai izliekas, ka nekā nav. Es par to "gudra"... nu nav taču sieviete gaišreģe un nevar viņa visu saprast. Bet jā - ir tā acu pievēršana, tāda gan pastāv.