Mani šokē, ka vēl pastāv sabiedrības spiediens: sieviete ir defektīva, ja viņa nav nemitīgi precēta! Vismaz tā var secināt, palasot dzeltenās lapeles ’Kas jauns" šodienas sacerējumu par Lindu Leen - kas viņai nez par vainu, ka nav vīra, redz ar viņu grūti sadzīvot vai vēl kas par nelaimēm. Pat "eksperti" piesaukti, lai nu lemj, kā to nabadzīti vest saulītē - lai tiek pie vīra. Tiesa, pašai Lindai neviens nav pat pajautājis, vai viņa grib būt precēta - tas automātiski tiek pieņemts kā sievietes laimes kalngals.
Te ir tas dzeltenais sacerējums, ja kādu tas interesē un ja to linku ļaus ielikt: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/199878/interesanta-versija-kapec-gruti-sadzivot-ar-lindu-leen

Protams, vēlējumam cilvēcei ’Augļojaties un vairojaties’ ir savs funkieris - atražošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu sistēmas pastāvēšanu. Bet mūsdienu cilvēks (vismaz daži) spēj analizēt situāciju un izdarīt savu brīvo IZVĒLI - kā ES vēlos nodzīvot savu dzīvi. Kurā valstī, ar ko nodarboties, kādā attiecību modelī. Tas ir mūsu laika dārgums. ‪#‎Brīvība‬. Un man spalvas saceļas visās vietās, kad kāds grib iegrūst stereotipu rāmītī un nocirst visu, kas neielien rāmītī. Man ir bijuši divi vīri, kopā laulības stāžs 10 gadi +. Trešo reizi laulību negribu gan, man tāpat labi - ar darbu, hobijiem, draugiem, seksa partneriem. Un kā ir ar jums? Vai uzskatāt savu dzīvi par nožēlojamu, ja nav vīrs pie sāniem - lai vai kāds, bet vīrs, dzīvs apliecinājums, ka tad nu beidzot sieviete ir ko vērta? Vai tiešām mūsdienu Latvijā tik arhaiskas domas ir populāras?