Es saprotu, ka dīvaiņi ir visādi, bet, kad viens pēc otra un tik līdzīgi.ES, protams, paradīju durvis tam perfektajam vīrietim, kuram patīk tīrīt galdu.Sāku sarakstīties ar citu un sarakstes laikā man radās Deja Vu sajuta, aizdomajos, ka tik tas nav tas pats, ar kuru jau tikos, bet noskaidroju, ka nē, tas ir pavisam cits, bet... līdzīgi, nenormāli lidzigi runā u.t.t.Tikai viņš arī pateica, ka patīkot paprovet meitenīgus puišus.Tad kāda mārutka pēc raksti man un izklāsti savas fantazijas, ko Tu darītu ar sievieti gultā.
Eh! Man jau liekas, ka daudz sievietes būtu priecīgas, ja viņu vīrieši būtu akurāti, kopti un noslaucītu no galda drupatas:)
Iesmeju. Tas - tāpat kā ar dažām citām lietām. Kad pajautā sievietei, ko viņa sagaida no vīrieša, tad daudzos jo daudzos gadījumos (it īpaši - jaunībā) ir teksti par aplidošanu, kafiju gultā katru rītu, ziediem ik pārdienas, cieņu, cienīšanu un nemainīgi mīlestības pilnu izturēšanos un runām, bet, kad tas viss ir, tad tiiiiik ātri pašām kļūst garlaicīgi!!! ... un perfektais sapņu vīrietis saņem tekstu par to, ka mūsu attiecībās kkas nav kārtībā, utt. Vietā nāk pretstats - īsts vecis, kurš var nepieklājīgi skaļi pateikt, ko domā par pārsālītu zupu, uzsist dūri galdā un, ja vajag, arī pārlikt pār ceļgalu. Tad tiek griezti zobi par to, cik viņš slikts, nesmalkjūtīgs un neprognozējams, bet ... iet prom gan - ne prātā nenāk. :) :) :)
0
0