Ir greeeki...

Vai arī no otras puses pieejot- Kāpēc cilvēks ignorē sirdsapziņu? Ko cilvēks sevī vēlas noliegt, ignorējot iekšējo balsi? Personiski- pārsvarā vados pēc sirdsapziņas, jo nav nevienas citas universālās sajūtas, kas precīzāk personiskā līmenī noteiktu, kas ir pareizi vai kļūdaini.

Bet galvenais - vai mēs pazīstam paši sevi... vai mēģinām izprast ?
 Ir teiciens : iepazīsi sevi - iepazīsi pasauli !

Cenšos, bet ne vienmēr sanāk

Rīkoties pēc sirdsapziņas var tikai tur, kur visi rīkojas pēc sirdsapziņas. Kur tas ir???

Vai vienmeer taa sirdsapzinja pasaka priekshaa pareizi??

Protams, vienmēr rīkojos pēc iekšējās balss... Jāatzīst, ka dažkārt tā klusē vai ir aizsmakusi:)

Runājoša sirdsapziņa būtu katastrofa, bet nebūtu garlaicīgi. Varētu visu laiku strīdēties:)

Ir grēki bet censos sv iet uz baznicu izsudzet

Iekšējā balss nav sirdsapziņa. Iekšējā balss saka: tak krauj viņam pa muti, bet sirdsapziņa neļauj

Nesaprotu jēgu grēkus sūdzēt, jo visi grēki jau sen izpirkti - tikai tici

Sirdsapziņa vispār ir kā kāmītis..,
vai nu guļ, vai grauž..

Lai sirdsapziņa neklusē...

" Skrienot" līdzi mūsdienās notiekošajam, sirdsapziņa samazinās... diemžēl.

Notiek arī tā...

Ja apzina nav galvaa un rokaas, diez vai taa buus sirdii...

Nerīkojos.

Uzliec augstāku latiņu... un būs kur tiekties...

Un kā vēl...

man sirdsapziņa asociējas ar kaut ko tīru, skaidru, cēlu.. 
vai sirdsapziņa liek būt augstprātīgam, lepnam, neiejūtīgam... utt.
cik cilvēku tik sirdsapziņu un katrai tai savas robežas, jo pārāk bieži nodomājam, kā viņš/viņa tā varēja izdarīt