Tu neiejauci sarunā, kaut kādas kļudas... Tu esi skolotāja un Tev ir savādāks domāšānas veids, vēl nesenā pagātnē jūs bijat visas Ļeņina bjustam ar slapju lupatu putekļus noslaucīt ... tagad ir cits pasūtijums, tagad jūs auzinat kaut ko citu, ko nakotnes vēsture atkal nosodīs... Tu esi skolotāja un nekad neesi patiesa... Tu gribi lai Tevi izdrāž, bet pati drāzienā nepiealīties... es esmu huļigans, es no sākuma nositu, izdrāžu, saplēšu unv tikai pēc tam domaju ko esmu izdarijis... es dzīvoju dzīvi kāda ta ir... ko mana sirds prasa to es tai dodu un tur ne attalumam, ne laikam, ne vietai nav vietas...
Var jau gaīties, ka viņš tevi tur attāluma grib, bet ja Tu neesi klāt, tad ņem ko var dabūt, varbūt to ko var dabūt ir kaut cik sliktaka, bet uz vietas dabujama... Jebkurš alkoholiķis labprat dzertu konjaku, ja viņš to varētu dabūt katru dienum, bet viņš to nevar abūt un tāpēc dzer visādu draņķi...

beata mums strādā par airētāju...

stab, nevienam neko neemu slaucījusi, aļo, es neesmu tik senila!
un vēl. tu vari izdarīt secinājumus par mani, vadoties pēc rakstītā, bet noteikti ne par viņu.

Tu taču esi skolotāja un Tev taču būtu jasaprot aligorijas( tas par ļeņīnu), gan jau Tu kaut ko līzīgu esi likusi darīt saviem skolēniem... Un redzi, jau Tu esi kļuvusi pielaiīgak pret manis teikto par Tevi... jau Tu nenoliedzi manis teiktas iespējamas patiesības par Tevi... Tas priecē..Bet kam man tavs ’’viņš’’ es esmu huļigans, man viņš neinteresē, es viņu tikai varu labāka gadījumā nosist vai arī sadzert aliņu un jautri aiziet pie citam meitenēm... nepiemini man viņu... man viņš nav intresants...

vot ar policistēm, man nekas nebija saprotami, kādas viņas.ja nu vienīgi -vērīgas, acīgas.visu laiku pamana visādus nevajadzīgus sīkumus

alEgorijas, stabs.
neko līdzīgu neesmu likusi nevienam darīt.
patiesības par mani ir Tevis izfantazētās patiesības par mani, ar kurām realitātei nav nekāda sakara.
viņš var nosist tevi.
alu viņš nedzer, tikai šnabi vai viskiju.ar tevi viņš neietu sadzert, bet ne alus dēļ.manis dēļ.

it kā klāsti savu pieredzi, bet tik stereotipiski, ka nenoticēt pats liec..

Policistes... arprāts... šodien viņas uz mani protokolu raksta, bet rīt jau ar mani vienā gultā guļ un aprunā savu vīru... cik man nav bijuši šādi gadijumi ? Viņām pašām patīk noziedznieki, veči ar stingru un bezbailīgu raksturu... viņas alkst pret anarhistiem...

Exlibris, pilnīgi piekrītu. Īpaši ja runājam par sievietēm. Sievietēm ir liela atbildības sajūta un izdzīvošanas instinkts(bērni taču jāpabaro)
Bet es runāju par izvēles iespējām, saistītām ar raksturu.
Lai gan, es, izsitēja būdama, veidoju glītus puķu pušķus Varbūt manī tomēr ir kaut kas maigs
Un, Dumpīgais, uzskatīsim, ka es strādāju lopkautuvē ... vīrieši četrrāpus un pie saites
Bet brīvajā laikā airējos
Un, ne jaunkundze, bet kundze. Pavītusi pusmūža kundze, bet ar stingru tvērienu

smiekli nāk, visu šito lasot!!... auru laiks sācies???

nu ko man teikt... vai nu viņš ir neveiksminieks, vai nu viņš Tev ir veiksmīgi makaronus uz ausīm sakaris...

Darba grāmatiņā man 3 profesijas. Nez, kurai vairāk līdzīga.

Izlasīju Ubes rakstīto un atcerējos, ka padomju laikos biju kolhozniece. Strādāju pie Kaula, kolhozā Ādaži

stabs, tā NAV Tava problēma.

man ņirdzīga zinātkāre... nez’ kurai profesijai mani piekabinās?

bez šaubam, ka tā nav mana problēma... tā ir tikai mana anarhistiskā izdevība...

attiecībā uz mani, stabs, nevienam nav nevienas izdevības kamēr esmu attiecībās.

cik saprotu uz šito baru... ir tikai divi, tie saucamie veči... kuru rokās ir neapgāžama taisnība par visām sievietēm...

lizettte... Tāds makteni LIELS un fundamentāls Paldies Tev

LŪDZU