Vai te jau nesen nebija līdzīga tēma? Nu cik tad var par vienu un to pašu?

Nella, neiespringsti... laikam izsludināta - super-puper balva (čipendeils) tai, kura visvairāk tēmas uzceps...

Palasot pirmaas divas atbildes, veelreiz paarliecinos, ka ar sievieteem draudziiba nav iespeejama , taapeec pieturos pie pazinju loka.Jaa, labi draugi var buut bijushie viirieshi.

Zhozefine, protams Tev pilnīga taisnība... Bet man prieks, ka vismaz tagad esi pie šīs atziņas nonākusi, citādi, neizlasot vēl būtu mēģinājusi kādai uzmākties ar savu draudzību...  

ir draugi un paziņas . Maz ir palikuši mums tie draugi . katram jau savi uzskati bet ja īsts draugs tad uz to var pilnīgi paļauties un zini ka tas tev dvēselē nekad neiespļaus lai arī kāda būtu tā situācija !

Piekrītu Zurkim par visiem 100.

man nevajag piekrist ( tāpat draugu sarakstā neiekļaušu ) !!!!!!!

Man ir ļoti pieklājīga draudzēšanās pieredze- nevis kvantitātē, bet kvalitātē. Secinājums: NEKAD neatklājieties draudzenei (runāju par divu sieviešu draudzību) pavisam līdz galam, - tas var atspēlēties arī pēc daudziem gadiem visneticamākajā veidā. Milzu patiesība ir senajā teicienā: "Nekad nevienam nestāsti visu par savu naudasmaku, par savu gultu un par savu veselību."

Vēl secinājums, kas sākumā izklausās absurds, bet ... Īsts draugs ir tas, kurš no sirds spēj priecāties līdzi tavam priekam, laimei un sasniegumiem, nevis tikai pārdzīvot līdzi tavām nedienām (pārsvarā ar runāšanu).

Jā, Beatrixyx, tas tā ir...
Zurkis, tik kā var zināt, kurš ir tas īstais...

Zurki, nepārfrāzē manis rakstīto

daraugs draugam laiku kavē ----------------------------------- un tik slavē ! Iztrūkstošos vārdus jūs jau tāpat zinat !

kamēr izlūkgājienā caur briesmām neiziesi tikmēr arī neuzzināsi!

Viens ir palicies, vairāk nav

Kaut vai viens Pāķi, bet tā jau ir vērtība.

Labs paziņa, kurš ir izturējis pārbaudi ar naudu.

..paļauties var tikai uz savu tuvāko cilvēku..un manuprāt, tas tomēr tad ir  no ģimenes... dzīvesbiedrs teiksim(ja ir paveicies, un viņš ir tuvākais draugs)..
No malas... nu nezinu... nezinu..

Gadās, ka sola būt draugs, bet ar duncīti azotē...

Papildinot iepriekšminētos, man viens no variantiem ir, ka par draugiem saucu tos, ar kuriem ir par ko runāt arī tad, ja satiekamies (sazvanamies, sarakstamies) vien dažas reizes gadā vai vēl retāk, t.i., mums ir kaut kas kopīgs un tas ir saglabājies cauri laikam.
Bet tai pašā laikā pavisam normāli uztveru to, ka katrā dzīves posmā ir citi draugi, ar laiku mainās intereses un saskares punkti.
Un šķiet, ka nav neviena cilvēka, kas par mani zinātu visu.

... vakar apglabājām mūsu ģimenes draudzeni, kuru pazīstu visu savu mūžu-46 gadus.
lūk, tā ir draudzība! 46 gadu laikā ne reizi nepievilkt, nenoskaust, nenodot.