Vai... es gan par alimentiem neaizdomājos. Bet saku atklāti, ja man ir labs mīļākais savos gados(omes)... bez saistībām, protams, tad es negribu lai viņš kādā veidā iesaistās vai pat ir pazīstams ar maniem bērniem vai mazbērniem. Un arī es nekādā veidā negribu iesaistīties viņa ģimenes lietās. Arī tad, ja viņš ir šķīries un brīvs. Un esmu pavisam apmierināta ar tādu dzīves modeli. Nav ko visādas zortes kopā maisīt! )

ube, es par neromantiku domāju izlasot dervņas tekstu..
protams ka ir

  Stabila omju pārliecība. Es ar balso par šo rit versiju.

Ub... vai ne? Ij romantikas netrūkst, ij visiem labi.;)

Romantikas netrūkst pilīgi noteikti.

Tač sapratu jau sapratu Jūs ube un rit. Man tik patika pafilozofēt par tēmu kā tādu.

Es arī par. Ja kādudien kļūtu par vecu, sačākstējušu atraitni ... Nu, nav man cits cilvēks ar savām lupatām jāapgrūtina! Paciemoties, pirtī papērties, malciņu un ūdeni atnest, muguriņu (un - ne tikai) pirtī ar saviem līkajiem pirkstiem paberzt, nu - varbūt pakrākt duetā kādu nakti, bet saimniecību pilnīgai apvienošanai gan - nē!

Jap, šitā ir mūžīgā tēma par ko var pafilosofēt.

adele78 | 21.12.2014. - 13:38:45 | Diskusija lasīta 381 reizes

Veicu aptauju - kā Tu izproti "attiecības bez saistībām"?
========
Es ar viņām dzīvoju.Tas arī viss
Es saku-man tas ir pieņemams.
Sadzīvot lieliski var arī bez kaut kāda dumja dredzena pirkstā
==========
rit | 21.12.2014. - 15:18:19

Vai... es gan par alimentiem neaizdomājos.
-------
Es ar nē

Taa ir vajadziiba bez pienaakuma

attiecības bez saistībām ir tad, kad tevi nesaista it nekas:ne jūtas, ne bērni, ne pienākums.

shokolāde!
Nu bet normāliem cilvjiem pienākus ir pirmā vietā.
Vai ne tā?
Būs tev laulības apliecība vai nebūs
===========
lizettte | 21.12.2014. - 16:01:06

attiecības bez saistībām ir tad, kad tevi nesaista it nekas:ne jūtas, ne bērni, ne pienākums.
---------
Tu kļūdies

Manaa izpratnee, ka juutas ir gan

Vesto, domaa tik taalaak savu domu!

vesto, es nekļūdos gan. ja ir jūtas, tad ir emocionālā piesaiste, bērni (sliktākajā gadījumā) ir finansiālā un galu galā ģenētiskā, pienākums-kad tu kā emocionāli, tā fiziski juties atbildīgs par otru.

Jūtas!
Oļegam znarokam pat ir jūtas.
-----
Jūs sievišķi esat nedaudz dīvaini/as.Un mums mužikiem tas patīk

Lizet, es ar domāju, ka Tu kļūdies. Tu vienkārši nezini kā tas ir.
Vienīgā mana atbildība, lai vīrietim esot kopā ar mani, ir labi. Un kas ir tā ģenētiskā???

asaka, ģenētiskā atbildība ir bērni.līdzko ir bērni, automātiski iestājas (līdz)atbildība.
un es Tev nepiekrītu, ka esmu atbildīga par to, lai viņam ir labi... varbūt viņš ir atbildīgs par to

Līz!
/ kā emocionāli, tā fiziski juties atbildīgs par otru
-----------
Nu bet vai tad obligāti jāprecas, lai cilvēki cienītu viens otru?
Tā teikt-būt kopā priekos un bēdās... ?

Es vēlreiz saku-nē tam, ka papīrs laulību dara stiprāku.

vesto, es saku"jā", lai cik tas neskanētu dīvaini, kaut ka’ds psiholoģiskais klikšķis nostrādā, daļai ļaužu noteikti.
es, piemēram, gribētu būt precēta.