Oi, reiz sen, sen aiz treidevinas udens, treidevina valsti, es sarakstijos ar vienu tantuku. Tas bij laiks, kad ar mobilo vareja tik aizsutit sms, piezvanit, uzspelet cjusku, un izmantot ka kasteti, lai izsistu huljiganam zobus, aizstavot savu pensiju. Biju vel jauns, un dikti smuks.
Sarakstijamies, sarakstijamies, a tom a sjom, un mums likas, ka riktigi sapasam viens otram. Norunajam satikties... (seko ne perevodimij italjanskij foljkljor), luk tad man ari ienaca prata doma, ka steidzigi vajag izgudrot skaipu, vai telefonos vajag iebuvet fotikus, un mms funkcijas, tik aizmirsu savu domu patentet.
0
0