jaa - "babu"  ar nebūtu poētiski

man nav vārdnīcā tāda vārda

Visu neizlasīju, bet radās piebilde, ka vajadzēja arī trešo sludinājumu - uzaicinu pie sevis...

Sievietes ar loģisko domāšanu ir apdalītas pēc būtības, jo laikam taču tiešām tic, ka aicinājums uz viesnīcu var būt veiksmīgāks nekā saklāt labu vakaru un gultu pie sevis pašai :) Reāli visa dzīve var būt kā nedrošs piedzīvojums pretēji visām nopietnajām cerībām

Tur tiešām ir jābūt apdalītām ar loģisko domāšanu, lai  nepazīstamu, pirmo reizi satiktu vīrieti uzreiz aicinātu pie sevis mājās, lai klātu galdu un arī pēc tam gultu... Par tādām ik pa laikam var lasīt kriminālhronikās. Tiešām varens piedzīvojums, neko teikt!

No kļūdām neviens nav pasargāts, nikija! :) Pie tam runa gāja par pirmo aicinājumu uz kniebšanos nevis gluži par tādu drosmīgu soli kā pirmais randiņš kā tāds.. Nu labi - varbūt man paveicās :) Bet sievietes tiešām arī šajā tumšajā rudenc laikā :) ir gatavas aicināt pie sevis mājās un nemaz nebaidās nokļūt hronikās :) Pie tam patiesi nākas biežāk izlasīt, ka sievietei ziepes gadās nevis meklējot iepazīšanos, bet meklējot darbu :) un meklējot stulbus piedzīvojumus ārzemēs :)

Par to mīļākā (s) aicināšanu mājās, kamēr sieva ( vīrs) darbā.
Ne tik sen lasīju kādā žurnālā veselu psiholoģisku apcerējumu, kāpēc tā TIK BIEŽI notiek. Tātad- ne jau tādēļ, ka nav, kur, bet-- precētajam ir tik liels diskomforts vilkt abas paralēlās dzīves, ka mīļākās vešana mājās rada ilūziju, ka abas dzīves kaut kādā kroplā veidā tiek apvienotas.
Man arī reiz bija vecis, kas līda vai no ādas ārā, lai varētu mani aizvilkt uz šā smuko, paša celto māju. Es domāju tieši tāpat kā Anksa: tas ir drausmīgi amorāli, zemiski un pretīgi- līst mājā (pat ne dzīvoklī), kas būvēta citai sievietei, citām attiecībām. Protams, ka nepiekritu, un nekad to neesmu nožēlojusi.
Bet visas tā nedomā.

Bet Lizettei- super žetons!!!!!!!!! par to šampūnu...

Māja tiek būvēta dzīvošanai nevis attiecībām - jo tad šķiršanās gadījumā mājas būtu jānojauc līdz pamatiem!!! Gultas tiek pirktas gulēšanai nevis attiecībām, jo tad tās būtu jāsadedzina, tikko attiecības nevedas!! Mājās neviens nelien!! - tur ienāk pa durvīm- kā jau visi! un uzvedas kā nu kurā situācijā tas izdodas - jo citādi zaglis ienākot mājā sadegtu pats no sevis zilās ugunīs par tādu zaimošanu- ienākt ar sliktām domām šajā "baltajā attiecību templī" :))) ..tupi un turies! ... Attiecības ir cilvēkos nevis mājās vai gultās ierāmētas!!

Bet zin kā gribētos sagaidīt to brīdi, kad es saku - eu, man vienkārši seksu, lūdzu, tagad un tepet, bet potenciālais ņēmājs sašūt: nē, nekādā gadījumā, man sagādā baudu lutināt sievieti, turklāt arī es pats vēlos kniebties komfortablos apstākļos... :D

Krot- nu bet dari tā, kā jūties komfortabli- ar tādiem uzskatiem, kādi Tev ir!
Kāds cits atnāks un arī man pamatoti pateiks, lai es daudz neļerkšķu par morāli, jo laulības pārkāpšana (gan savas, gan citas) pats par sevi ir amorāls akts, un taisnība vien ir!
Bet man nav saprotams, kā var normāli justies mājās, kur dzīvo cita ģimene- tā ģimene, kuru es savā ziņā apzogu. Tieši tā- justos kā zaglis, kas deg zilās ugunīs! Jo mājas un viss, kas tur atrodas, ir daudz kas vairāk nekā krāmi, kas kalpo cilvēka praktiskajām vajadzībām.

>nē, beatriksa, tu neienāc, lai apzagtu!! ja tu atdodies vīrietim viņa mājā, kur viņam ar sievu tāpat viss ir dēlī, tad tu ienāc, lai šo cilvēku apdāvinātu! Lai sniegtu viņam savu mīļumu, sirsnību un dāvātu baudu, kuru viņš jau sen nesaņem no tās, kura vairs "nedarbojas" šādu vai tādu iemeslu dēļ :) Mājā tajā brīdī dzīvo nevis ģimene sirds izpratnē, bet cilvēki, kuriem ir vien kopīgs jumts un kopīgas rūpes :) bet ir mirusi erotiskā sadzīve.. Kaukad jau bija runa par to, ka sieviete ienāk vīrieša mājās, kurš ir atraitnis, bet mirušās sievas fočenes rēgojas uz katra plaukta.. Tas pats vien sanāk - vajag uz lietām skatīties vienkāršāk!

Varbūt, ka Tev ir kaut kāda taisnība, bet -- kāpēc tomēr nevar atrast citu vietiņu, kur "apdāvināt" citas laulāto draugu? Un tad nekādām sarežģītām apcerēm un šaubām nav lieka enerģija jātērē.

var jau vāvoļot ko grib es domāju kā jau iepriekš sacīju un kā beatrikse apraksta paplašināti..
ir kaut kādas robezas ari amorālas attiecības ko nepārkāpj, ja cilvēks to nejūt..tad vinjam vispār nekā svēta nav

jā, tev taisnība, ka vietas izvēlē ir daudz variantu :) Un tā pati "gimenes māja" var būt ar niansēm - ka desmitiem lietiņas visu laiku mēmi atgādina par otra laulātā neredzamu klātbūtni..bet varbūt viss ir vienkārši un nav nekādu redzamu atgādinājumu, kas besītu..situācijas atšķiras un ir jēga nosodīt tikai to, kas reāli kaitina nevis visu mest pār vienu kārti :) Galu galā arī paši vīrieši viens no otra atšķiras! Kāds krāpj tā, ka vemt gribas- tad tev taisnība - riebjas viņa mājā un viņa dzīvē ienākt kaut uz brīdi :( Citam viss sanāk eleganti un mīļākā jūtas mīlēta un lutināta - nav nekādu sliktu domu :)

... tieši tā: pat kara laukā, pat cietumā ir savs ētikas kodekss. Manuprāt.

>anksa
Māja nav svēta, gulta nav svēta! Ja māja nodeg, tad nav jalec ugunī līdzi! :) Bet var arī iekliegties un lekt - kāpēc ne? Svēts ir tas, kas ir dārgs! - bet dzīvē mainās gan domas, gan attieksme, gan sajūtas..tā gadās

krots, neizliecies, ka nesaproti par ko es..

Jā, beatriksa - ja rokas un kājas ir sasietas, tad būt godīgam ir daudz vieglāk! :)

Interesants disputs.