Dzīvoju dažas nedēļas.. Tie, manuprāt, ir mīlestības surogāti.

Bet, ja pēc dažām nedēļām uz galvas uzkrīt ķieģelis? Tad labāk esi dzīvojis kaut nedēļu, nekā visu atlikušo gaudo uz mēnesi un gaidi to princi zirgā...
(es nezinu, es te tā spriedelēju)

es piedzimu kad mātes nebij mājās
un tēvs bij aigājis uz krogu dzert
un tā es savās jaunās trnniņ biksēs
saaaku savus pirmos dzīves soļus spert... maria, maria, maria...

Nu jāmirst jau nu gan nav tāpēc, ka kāds atstāj, turklāt pēc dažām nedēļāšm

veel labaak

Nocietussaas vecenes...

pati tāda

Protams, dzīvojam šeit un tagad! Bet dažas nedēļas, manuprāt, ir pārāk mazs laika sprīdis..
..un, ja esi ļāvusies cilvēkam, kam esi tikai ķeksītis piezīmju grāmatiņā, tad nav ko gausties!
Katram savi "grābekļi"!

es visu to uztveru loti vienkaarsjhi.. cilveeki naak un iet... katram savas prasiibas, domaashana... visiem milsh, labs, skaists nebuusi... tatad nav tavs... un VISS... ejam taalaak...

Ei nu sazini, reizēm tas ķeksīša variants ir neaizmirstamāks par 20 gadiem kopdzīvē... tā gadās.

Njā, agita, nav jēgas iespringt!
..ja mīlā kādreiz maldies, daudz nesēro par to, tad pagriezies un smaidi! ..un mīli nākošo!
Ja jau viss būtu tik vienkārši..

to es apjeedzu tikai peedeejos 3 gadus... kopsh esmu BRIIVA...

Mirkļa ķeksītis ir un paliek ķeksītis vai pleķis!

sievietes lielaakaa kluda, vina domaa, analizee... virietis to uztver savaadaak... vieglaak... neiecikleejaas..

Un visvairāk neapmierinātas ar dzīvi ir tieši prinča gaidītājas.

princis sen jau ir novecojis, nespeejiigs...

Labāk kvalitātīvs( mīļuma pilns) viens mēnesis, nekā nomocīti, "norieti":) 20 gadi...

Tedrai buča.

Sorry, asaka! Man pieņemamāks ir agitas viedoklis.

..viens mēnesis tomēr ir par "īsu", kaut arī "kvalitatīvs", bet katram savs!