Karmele, vai pastāstīsi, kas tad tavā izpratnē ir mīlestība pret otra bērnu? Kā tai jāizpaužās? Vīrietis pieņem sievietes bērnu, ciena to, ir par to atbildīgs, pārdzīvo par neveiksmēm, priecājās par veiksmēm... Man likās, ka tā arī ir tā mīlestība gan pret sievieti, gan pret bērnu.Iespējams, ka kļūdos.Tad nu varbūt izskaidrosi?   

Atvaino, bija domāts Karmela...

... man vīrs manu dēlu no pirmās laulības ir audzinajis kopš 9 gadu vecuma.
Un es būtu galīgi traka, ja man kaut mirkli liktos, ka viņs to dara aiz pienākuma, bez mīlestības!
Kad apprecējāmies, gribēja adoptēt... bet likumdosana neatļāva,jo nebija nepieciešamā obligātā gadu starpība.
Un ir pagājuši gadi... un mīl arī tagad kā savu dēlu!
Un vienmēr uzsver,ja būtu savs bērns, nemīlētu vairāk!
Tā ka... muļķibas, ja kāds apgalvo, ka var mīlēt tikai savu miesīgo bērnu...    

ir iznjemumi ir visaadas situacijas bet es zinu ka nevareetu mileet ..un adoptet ari es nevaretu nevienu beernu..es aprinoju cilvekus kas to var..
es nevaru..

es arii nevaru...

..karmel iespējams, es arī nevarētu mīlēt...
Jo man nepatīk bērni kā tādi... vienkārši nepanesu...
Tāpēc arī par skolotaju nevarēju stradāt... jo pietrūka tās mīlestības.

Bet... ja tā padomā, ja mīlētu ļti kādu vīrieti... un viņam būtu tas berns... iespējams iemīlētu tomēr to bērnu...    

Ja bērnam ir dzīvi ABI vecāki, un ja par bērnu rūpējas ABI vecāki, kaut šķirti, ja ar bērnu komunicē ABI vecāki... es neredzu nevienu argumentu, kāpēc bērnu vajadzētu MĪLĒT vēl kādam. Ir pilnīgi pietiekami, ja attieksme pret šo bērnu ir korekta, labvēlīga un pretimnākoša. Un bērna attieksme pret pieaugušo- pozitīva.

nu re rraganij te jau ir tā pretruna..Tavam virietim Tavs bērns bija japienjem automatiski jo citadi Tu būtu nikna... bet Tu pati dziezin vai uz ko tādu būtu spējiga   

... aga! Ja TIEK MīLĒTS!!!!!
Bet ja miesīgais tēvs bērnam saldējumam naudiņu uz ielas pēc šķiršanās nevar iedot...
... ja bērns ir kļuvis faktiski lieks...
... ko tad?
Tad bērns ar visu sirdi un mīlestību pieķeras tam, kurš mīl gan viņa mammu, gan ir labs pret viņu!
Un tā pamazām rodas tik stipras saites, kuras nekādi citādi kā par abpusēju mīlestību nenosaukt...

Piekrītu Raganiņai. Un te nu mēs nonākam pie tā, ka... tālu līdz greznībai, kad svešus bērnus kāds mīlēs. Ja bieži nemīl pat paši savējos.

..jaaa..esmu tam precīzi cauri izgājusi!
Tagad dēls savam īstajam tēvam iet garām kā svešam cilvēkam... kā tukšai vietai!
Un tagad viņam nu neko sen vairs no šī cilvēka nevajag..
... ne to sīknaudu saldējumam,ne to pieķeršanos... ne milestību!
To visu viņš atrada pie cita vīrieša, pie tā, kas izaudzēja un kļuva par ĪSTO tēvu!

Un briesmīgākais ir tas, ka paies gadi un miesīgajam tēvam nebūs kas ūdenskrūzi pienes pie gultas, un tad nu viņš meklēs savu bērnu..Un likums jau paredz, ka bērniem savi vecāki jāuztur un jākopj... Smieklīgi.

... ņe figa!
Es parūpējos,lai mans dēls nebūtu tas, kurš dolžen to ūdenskruzi pienest!
Es pēc šķiršanās,redzot, ka bijušajam nu nekādi negribas alimentus maksāt, piedāvāju parakstīt dokumentu, ka viņš atsakās no jebkurām tiesībām uz dēlu,gan tajā brīdī, gan nakotnē, -apmaiņa pret manu rakstisku atteikšanos no alimentiem!
Un viņš šo dokumentu PARAKSTIJA!
Atteicās no dēla!
Tā ka... sorry... nebūs tās ūdenskrūzes!

Nezinu vai visas mammas ir tik tālredzīgas.. Man, paldies Dievam, arī šāds dokuments parakstīts...

Ir labi ja prot mīlēt,bet ir taču vecāki,kuri pat savus bērnus nemīl,labākajā gadījumā piecieš.Kas attiecās uz citu bērnu mīlēšanu,ne jau tamā izteiktā vārdā ir nozīme-mīlēt!Attiecības,savstarpējā sapratne. arī uz pieaugušo cilvēku attiecībām.Ja busi gana labs pats,arī bērns tevi mīlēs un cienīs.Mazi bērni jūt patiesās jūtas,arī sliktās.

Mīlestība uz bērnu manā izpratnē- tas pirmkārt un galvenokārt ir rūpes. Atbildība. Jā, protams, ir maigums, ir prieks, ir savstarpēja attieksme, bet tomēr vispirms- rūpes. Un graša vērtība visādām tikai vārdos vien deklarētām mīlēšanām, ja pietrūkst rūpju par bērnu ikdienā. Graša vērtība kaut kādām kampaņveidīgām savas tēvišķās mīlestības izrādīšanām, aizvedot kaut kur ekskursijā, ja nav rūpju ikdienā. Graša vērtība publiskai vāvuļošanai, ka tēvam arī ir tiesības uz bērnu ( TIESĪBAS!!!!!!!!! ko neteiksi! ), lai tad, kad bērns paaudzies savāktu viņu sev un nemaksātu uzturlīdzekļus... varbūt pat tieši otrādi... cerētu uz šiem uzturlīdzekļiem kā brīžiem vienīgo ienākuma avotu. Zinām tādus :)
Mīlestība- tās ir rūpes. Pacietīgi, dienu dienā. Neprasot un negribot par to neko pretī.
Un laiks, kā Raganiņas gadījumā... tas ir labākais apliecinājums.
Es domāju tā. Kamēr starp vīrieti ( sievieti ) un viņa mīļotās sievietes ( vīrieša ) bērniem māte ( tēvs ) vienmēr ir kā neiztrūkstošais trešais... visās izpausmēs... tikām mēs varam runāt par vairāk vai mazāk korektām attiecībām. Ja rodas kopīgas "ģelas", kopīgas sarunas, jau bez īstā vecāka klātbūtnes... ja rodas interese vienam par otru, ja rodas rūpe vienam par otru, domas- kā viņš to un kā viņam tur... tad attiecības ar audžubērnu nonākušas mīlestības fāzē.

raganiņ, Tavs bijušais nebija vecis! Pilnīgi neticas...    

citzuze   nu ij nav ko piebilst vairs..tiesi tā ta IKDIENISKAS RŪPES..ari punķaina deguna noslaucisana    

... pirtniek... nju redz... ta nu tas bija1
... c-zuz... uzrakstiji perfekti!   

Mīlēsīm viens otru un rādīsim arī saviem bērniem kā ir mīlēt    

John Paul Young - Love is In The Air
http://www.youtube.com/watch?v=...ykmewqEUZHU