Anksa-n, "tad jau iznāk, ka lielāka daļa dzives jau nodzīvota darot to ko negribas... "
Negribētos darbus lielākoties saprot un uztver kā pienākumu pildīšanu. Sliktāk, ja neprasmi un nevēlēšanos pārvarēt apstākļus.
Elizabet, ja cilvēks sev neprot padzīvot, tas
var nozīmēt arī to, ka iepriekš tāds īpatnis tikai reflektējis -- reaģējis uz apkārtējo vidi un tam patstāvības nav bijis, un -- diez, vai būs. Pavērot cilvēkus -- arī būt kopā ar tiem, -- kuri pēc pienākumu pildīšanas/bērnu audzināšanas, pašnoteiktas karjeras -- vairāk gan horizontālās nevis vertikālās -- pakāpes sasniegšanas jūtas brīvi un atraisīti ir kopbūšanas bauda. Tādās kopienās/situācijās nav ņerkstētāju, -- tie ir darītāji.