atskaņās!
vispirms es uzrakstīšu dzejoli,
pēc tam es uzrakstīšu stāstu.
un, lai šai tekstā būtu atskaņas,
es uzrakstīšu rindiņu par glāstu.
...
tad sludinājums taps tāds nopietns
par pazaudēto, atrasto un gūto,
un, lai šai tekstā būtu atskaņas,
es uzrakstīšu:"ej pie vella kūkot!"
...
un tad taps dokuments tas svarīgais,
kas visu dzīvi saliek kā pa plauktiem
tad Cē Vē ļoti lepni iesniegšu
un teikšu (atskaņās):"”trin slidas” ..vai bez kāju autiem!”
...
bet beigās visu projām metīšu,
nē, labāk atdošu to uguns liesmās,
ne vārda dziesmas rindās nelikšu,
viss beigās pārsāpēs, viss piestās...