Kā jau būsiet lasījuši, jaunās paaudzes latviešu dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejolis "Come to Me" atzīts par vienu no skaistākajiem mīlas dzejoļiem pasaulē.
Lūk tas:
Come to Me
Es tev vedu mazu siermaizīti. Bija jau divi naktī, visi kļuvuši miegaini, veikali ciet, bet bārā “I love you” es dabūju mazu siermaizīti.

Braucu ar taksi un vedu tev siermaizīti, jo tu gulēji bēdīgs, varbūt pat slims, un mājās nebija nekā garšīga. Briesmīgi dārga, kaut kur ap latu, bet tas nekas.

Braucu ar savu mazo ailavjū, saspiestu, gandrīz jau atdzisušu. Bet sanāca tā, ka neaizbraucu uz mājām. Nokļuvu tur, kur visi līksmi un asprātīgi, un ļoti izsalkuši. Iedzēru, uzdziedāju, bet maizīti pataupīju.

Laikam tikai trešajā dienā beidzot varēju tevi pacienāt, tu biji tik nikns, ka apēdi maizīti, lāgā to neapskatījis. Būtu es drosmīgāks, būtu teicis — tu taču zini, ka es tevi mīlu, tu taču zini, ka apbrīnoju. Neliec man, lai atkal to saku.


...
jautājums nr 1:vai tā ir dzeja, resp., kāda ir jūsu izpratne par mīlas dzeju?
jautājums nr2:vai tā ir mīlestība, resp., jūsu izpratne par mīlestības izpausmēm ne tikai rakstītā formātā, bet arī dzīvē.