jaunās raudzes dzeja un mīlestība.
03/07/2014 09:25 | Diskusija lasīta 10747 reizes
Kā jau būsiet lasījuši, jaunās paaudzes latviešu dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejolis "Come to Me" atzīts par vienu no skaistākajiem mīlas dzejoļiem pasaulē.
Lūk tas:
Come to Me
Es tev vedu mazu siermaizīti. Bija jau divi naktī, visi kļuvuši miegaini, veikali ciet, bet bārā “I love you” es dabūju mazu siermaizīti.
Braucu ar taksi un vedu tev siermaizīti, jo tu gulēji bēdīgs, varbūt pat slims, un mājās nebija nekā garšīga. Briesmīgi dārga, kaut kur ap latu, bet tas nekas.
Braucu ar savu mazo ailavjū, saspiestu, gandrīz jau atdzisušu. Bet sanāca tā, ka neaizbraucu uz mājām. Nokļuvu tur, kur visi līksmi un asprātīgi, un ļoti izsalkuši. Iedzēru, uzdziedāju, bet maizīti pataupīju.
Laikam tikai trešajā dienā beidzot varēju tevi pacienāt, tu biji tik nikns, ka apēdi maizīti, lāgā to neapskatījis. Būtu es drosmīgāks, būtu teicis tu taču zini, ka es tevi mīlu, tu taču zini, ka apbrīnoju. Neliec man, lai atkal to saku.
...
jautājums nr 1:vai tā ir dzeja, resp., kāda ir jūsu izpratne par mīlas dzeju?
jautājums nr2:vai tā ir mīlestība, resp., jūsu izpratne par mīlestības izpausmēm ne tikai rakstītā formātā, bet arī dzīvē.
Lūk tas:
Come to Me
Es tev vedu mazu siermaizīti. Bija jau divi naktī, visi kļuvuši miegaini, veikali ciet, bet bārā “I love you” es dabūju mazu siermaizīti.
Braucu ar taksi un vedu tev siermaizīti, jo tu gulēji bēdīgs, varbūt pat slims, un mājās nebija nekā garšīga. Briesmīgi dārga, kaut kur ap latu, bet tas nekas.
Braucu ar savu mazo ailavjū, saspiestu, gandrīz jau atdzisušu. Bet sanāca tā, ka neaizbraucu uz mājām. Nokļuvu tur, kur visi līksmi un asprātīgi, un ļoti izsalkuši. Iedzēru, uzdziedāju, bet maizīti pataupīju.
Laikam tikai trešajā dienā beidzot varēju tevi pacienāt, tu biji tik nikns, ka apēdi maizīti, lāgā to neapskatījis. Būtu es drosmīgāks, būtu teicis tu taču zini, ka es tevi mīlu, tu taču zini, ka apbrīnoju. Neliec man, lai atkal to saku.
...
jautājums nr 1:vai tā ir dzeja, resp., kāda ir jūsu izpratne par mīlas dzeju?
jautājums nr2:vai tā ir mīlestība, resp., jūsu izpratne par mīlestības izpausmēm ne tikai rakstītā formātā, bet arī dzīvē.
Atbildes (220)
... un, kursh te kuru miil?... vai tas kas gaida?, vai tas, kas 3 dienas sviestmaiziiti ved un nevar aizvest?... 
lab, ka krogaa dzeerajus nepacienaaja... tomeer apzheelojaas, pataupiija savam daargajam, vai piemirsa par to izklaideejoties..!...
... BET muusdienaam atbilstosha dzeja- toch!..
lab, ka krogaa dzeerajus nepacienaaja... tomeer apzheelojaas, pataupiija savam daargajam, vai piemirsa par to izklaideejoties..!... ... BET muusdienaam atbilstosha dzeja- toch!.. 
0
0
Piekrītu visām, kura saka, tas ir pilnīgs sūds :) Tā nav mīlas dzeja - tas ir balagāns! :) Ja es tā skūpstītu, kā viņš raksta, tad man seksa dzīvē nekad nebūtu bijis neviena :( Skumji, ka tāda lieta kādam šķiet ievērības cienīga un kāds tādus skribelējumus vispābā lasa :( Tad jau es ar savu maksts siltuma propagandu esmu vēl gluži kārdinošs mačo :))))
0
0
esmu bijusi uz tikšanos ar Kārli Vēriņu un klausījusies viņa dzejas lasījumus.interesanta personība.domāju, ka tāds K.Vērdiņš ir viens no veidiem, kā jaunos ļaudis aicināt vispār kaut ko lasīt, viņa daiļrade ir dziļa un filosofiska.jā, mēs esam auguši uz Sudrabkalna, Elksnes, Ķempes mīlas dzejas tradīcijām, kuras brīžam(atvainojos) šķiet salkanas.šī ir provokatīva dzeja. un varbūt viņš, kurš nes ailavjū maizīti viņam ir provokācija, a?
0
0
tuvāk skarbajai realitātei, teātra mākslas un "skroderdienu "cienītāji:
Antonija
Kas nekaitēja visu laiku spēlēt Ieviņu, Elīnu, Auci, Zāru. Lēkt ar vaiņagu galvā, dziedāt un paslepen bučoties. Bet tagad pēkšņi pie ziņojumu dēļa teikts: Antonija.
Sažņaudzas sirds un uznāk klepus vai tad tiešām jau Antonija? Spogulīt, spogulīt, mīļā kolēģīt, saki vai tiešām jau Antonija?
Un mīļā kolēģīte saka: jā, iedomājies arī es vienugad biju Antonija! Vēlāk, saprotams, Bebene, Tomuļu māte un Pindacīša. Un skaties tagad ar jāņuzālēm beigās nāku no Vanagu mājām un dūšīgi dziedu, cik balss vēl ļauj,
bet pēc izrādes vienumēr aiznesu puķes pie sava Alekša kapa.
Antonija
Kas nekaitēja visu laiku spēlēt Ieviņu, Elīnu, Auci, Zāru. Lēkt ar vaiņagu galvā, dziedāt un paslepen bučoties. Bet tagad pēkšņi pie ziņojumu dēļa teikts: Antonija.
Sažņaudzas sirds un uznāk klepus vai tad tiešām jau Antonija? Spogulīt, spogulīt, mīļā kolēģīt, saki vai tiešām jau Antonija?
Un mīļā kolēģīte saka: jā, iedomājies arī es vienugad biju Antonija! Vēlāk, saprotams, Bebene, Tomuļu māte un Pindacīša. Un skaties tagad ar jāņuzālēm beigās nāku no Vanagu mājām un dūšīgi dziedu, cik balss vēl ļauj,
bet pēc izrādes vienumēr aiznesu puķes pie sava Alekša kapa.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni