.. nu man joprojām jaunības naivums sirdī un galvā- es ticu.. un cenšos uzticēties, jo kāda jēga vispār dzīvot, kaut ko dzīvē veidot, sasniegt, ja netici nekam un nevienam?
nu ja- ir daudz vilšanos.. tāda ir ta dzīve...
bet ir daudz arī prieka un laimes mirkļu tieši tāpēc, ka neesi šaubījies vai neuzticējies...
laime dodas rokās tiem, kas tic...