man jau šķiet, ka, ja dzīvo kopā(gimenē)pie nosacījuma, ja turības līmenis robežojas ar nabadzību, tad ir vienalga cik katrs pelna, jo tad tie mērķi ir maz - galvenais uzturēt ģimeni(izvilkt kailo dzīvību), ja rocība ir lielāka, un nevar civilizēti vienoties kas par ko maksā, tad jau aiziet šādas sarunas kā šī, bet tad jau nav ar ģimene.
godīgi - man kā vecim, ja nevaru uzturēt ģimeni (bērnus, sievu), godam kantis rīvētu.
taču kad tas laiks ir garām( bērni lieli sievas nav) izvēle ir paša ziņā, gribu, maksāju par sievieti, negribu, nemaksāju(pēc savas iekšējās sajūtas un inteliģences pakāpes)... un vismaz man, ir pofig, ko sieviete domā - sīkstulis, skopulis, gauneris vai foršs vecis. piekrītu, ... ir solīdi izmaksāt sievietei, bet ne obligāti