Kad biju jauns, pa novakariem
Es Vēverielā kavējos,
Lai satiktos pie linu svariem-
Un tur starp rīdzinieču bariem
Reiz soļoja man pretī zoss.
...
-Tu, saule, Doma gaili sildi,
Bet baltā zoss, -es iesaucos,
-Ar līksmību tu mani pildi:
Gar Lielo Kristapu vai Ģildi-
Nāc, iesim pastaigāties, zoss!
...
-Zēn, aplama ir runa tava, -
Garkakle teica vārdus šos,
-Tev taču meitene ir sava,
Par kuru skaistākas vairs nava,
Bet es-es esmu tikai zoss!
...
-Gan tērpu caurauž zelta diegi
Tai meitenei-es nopūtos,
-Gan lūpas sārtums grezno liegi
Kā avenes, kas smaržo viegli,
Bet viņa jau ir tikai zoss.
(E.Ādamsons.)
0
0