labrīt visiem tautiešiem, tautietēm, kungiem, kundzēm, jaunkundzēm, jaunskungiem, madam, madmosell, frau, froilen utt.no sākuma bija doma paklusēt, jo, kā saka, gudrākais piekāpjas(paklusē-šajā gadījumā), bet, tā kā bez nickname šeit vēl esmu ieguvusi iesauku, tad lai jau iet, attaisnošu to!
tagad es sāku saprast, ka patiešām tā mēdz būt-nenobrieduši pusaudži pēc presinga sociālajos tīklos mēdz izdarīt pašnāvības, viņiem rodas psihes problēmas. bet ko lai saku par sievieti, kura šķiet cienījamā vecumā?šie histēriskie paziņojumi un vajāšanas mānija šķiet smieklīga, patiešām.oderix, nu nesekoju es Tev pa pēdām! nu nav man vēlēšanās ne Tev uzbrukt ne apvainot! raksti Tu ko gribi un kā gribi. es vnk piefiksēju to, ka ir n-tās diskusijas, kas sastāv no Tevis liktiem jutubiem.un tas visssssssssssss.
runājot par manu personisko dzīvi. nesaprotu, kāpēc Tevi tā tiiiiiiiiiiiiiiiik ļoti uztrauc. kāpēc Tu veselas 9 rindas(saskaitīju!) velti kaut kādām pašas izfantazētām varbūtības teorijām. paskaidroju tieši Tev(kaut gan man tas nebūtu jādara-nu bet labi... ) un pēdējo reizi:esmu precējusies, vīru nekrāpju, vīrs strādā ārzemēs, daudz strādā(dmž tāda ir realitāte), uzmanības, mīlestības apliecinājumus saņemu, viendien jūtos laimīgāka, citdien mazāk laimīga-kā visas.
un viss pārējais ir mana un mana vīra darīšana.
paldies par man veltīto uzmanību, oderixa.lai Tev jauka diena!

ienāku kašķu lapā ar granātu un skatos un domāju kurā virzienā mest to ĻIMONKU!!!!!!!!!

lizet, žēl man Tevis kļuva, pie dzīva vīra bez vīra, traki

paldies paldies, žēlsirdīgā mās sau-liiii-te! traki, nu bezgaltraki! (Tu varētu man sniegt psiholoģisko palīdzību, ja reiz tik tālu esam tikušas)
bet-ja nopietni-te jau būtu atsevišķas diskusijas vērts jauns temats, kā/kas labāk :fiziski vīrs blakus, bet emocionāli prom, vai emocionāli vīrs blakus, bet fiziski prom.
pie dzīva vīra bez vīra... njaaa... mani neapskauj rītā/vakarā.tas tiesa. bet citas, kurām vīrs, kla’t, kā Tev tīk teikt"pie dzīva vīra" arī neskauj. aiz laba prāta, ne apstākļu dēļ.
ak jā, un neaizmirsīsim, ka ir ne tikai tehnoloģiju, bet arī tehnikas laikmets, pārvietošanās zirgu pajūgos ir eksotika un īpaša privilēģija. (ja sau-liiii-te saprot, ko ar to domāju)

traki gan tā, gan tā, faktiski jau ejam uz dziļas vientulības laikmetu, mūsdienās vairs nav nekā droša, ja salīdzina ar vēl pag. gs vidu, kad cilvēks mierīgi pabeidza skolu, mierīgi dabūja darbiņu un mierīgi tur strādāja līdz pensijai, šis laiks prasa nemitīgu pārkvalificēšanos, pārcelšanos utt, cik droši gan vairs veidot attiecības, ja reiz nav zināms, kas ar Tevi vai otru būs pēc gada, pusgada. Tamdēļ jau arī šobrīd tik daudz vientuļu cilvēku, katrs turās pie sava mājokļa, sava darbeļa, un baidās pat pakustēt, šis traucē iepazīties, jo ko gan man dotu mans dvēseles radinieks no pieliepājas, kur man nebūtu darba, vai viņam te manā pusē. Katrs riņķojam savā orbītā- darbs, dzīvesvieta, dārzelis, kam ir, un pamēģini savienot to ar otra orbītu.

faktiski man nav atbildes, parasti saku šādās situācijās sievietēm, ņem čemodānu brauc līdzi, jo mazs procents pāru pie atšķirtības paliek kopā, statistika. Iemesli, nevajag būt nemaz krāpējam/jai, vienkārši tik ļoti trūkst tuvuma, siltuma, sarunu, un tā esot vienam, sāc meklēt sabiedrību, un bieži ši sabiedrība kļūst par nākamajām attiecībām

visu, ko Tu raksti, es ļoti labi zinu, es nedzīvoju ilūzijās un fantāzijās, tāpēc arī par visuvisuvisu (arī attālumu)tiek domāts.man tomēr šķiet, ka variants "fiziski blakus, bet emocionāli nē" ir skumjāks, jo diez vai es gribētu dzīvot kopā ar dzīvokļa biedru, gultas biedru... cilvēku, kurš teorētiski ir blakus, bet praktiski es zinu, ka gultā es redzēšu vien viņa pakausi...

... a Jūs abas tagad kašķējaties?... jebšu es nepareizā intonācijā lasu?

urrrrrrrrrrrrrrrrrrrā, beidzot TAS ir noticis!es esmu MK!oderix, pirmatklājēja-gratulate!
un! tajā diskusijā (oderix)par nopietno attiecību veidošanu ne es teicu par mieru no oderix jutubem, tie bija vasara un svilpis(es nostučīju! )

 
Nu, Lizett...  

Lizette. Dažreiz pieaugušie ir kā mazi bērni, kuri alkst uzmanības. Viņi stāstīs zilus brīnumus... ka viņa tētis ir kosmonauts... ka viņam vai viņai mājās ir zilonis... vai liela burbuļvanna. Viņi dzīvo savā fantāziju pasaulē. Galvenais lai viņos citi bērni klausītos atvērtām mutēm, apskaustu un gribētu draudzēties. Un, ja vienalga negribēs draudzēties, tas sāks darīt riebeklības, lai kaut vai tā, pievērstu sev uzmanību. Tie visi mazie cilvēciņi ir kā smilšu graudiņi, kuri ieķerās bikšu starā un velkās līdz. Un ja Tu viņu nenokratīsi, tad vēl iekritīs kurpē un sāks berzt:)) Tāpēc nokrati un viss. Izteici savu viedokli par viņu un aizmirsti. Iesaku nepievērst viņai uzmanību, jo citādi mierā neliks:))

piedopiedopiedo, vasara! (sajutos vainīga, nolaidu aces )bet nedrīkst būt tā, ka tikai es tieku represēta!

Pierodi- MK nav nemaz tik slikti... Vienmēr jau ir iespējas, kur izpausties citur.
Es, piemēram, daudziem babuļiem MK esmu tāpēc, ka viņiem nepatika mans vērtējums "nav ne vainas".

Beat- te taču neviens vispār Oderiksu par pilnu neņem...

Portāla galvenā represētāja ir pā petarde bez kociņa. Un nevar zināt uz kuru pusi metīsies. Un kuru pēkšņi represēs.

Var jau neņemt, bet visu laiku telpas jāvēdina:)

Saules iedarbība pavasarī ir dažāda. Kas vienam gaisma un omulīgs noskaņojums, tas kādam citam tikai nepareiza vielumaiņa un pigmentācijas plankumi.

Cits nopigmentājas tik tālu, ka nevar vairs vasaras beigās atpazīt

Stukačok adnako!!!

odnako!(mēle)jo es arī gribu diskusijā par marsu!!!!!!!!!!

Nekas nesanāks. Visa info par Marsu ir pazudusi bez pēdām. Svilpi, varbūt Tu jau biji atbildējis par iespējām?? Tikai es nepaspēju izlasīt:)