Gan tad, kad noklusējam patiesību. Gan tad, kad pasakām patiesību nelaikā un nevietā.

Klusa-taisnība.. Jāskatās pēc situācijas, apstākļiem, nodarītā un otra cilvēka... Ir brīži, kad vajadzētu paklusēt, un ir lietas, kas jāpasaka godīgi, lai nemaldinātu otru... Viss atkarīgs no situācijas.

Pamēģini pati pateikt taisnību.Lielākai daļai ļautiņu nepatīk, ja rūgta taisnība/patiesība tiek teikta uz aci.

Runaassana sudrabs, kluseessana zelts ).

Un dziedāšana?

Napoli pozitīvi pārsteidz - klusēšana vai patiesība... Gudra meitene.

Prastākas sievietes svārstās citā izvēlē - starp patiesību un meliem.

Kas ir taisnība/patiesība, katrs cilvēks pasauli redz citādāk, izejot no savas pieredzes (iepriekšējo dzīvju, šīs dzīves, vecāku ieliktajām programmām, atkarībā no stāvokļa attiecībā, kurš ir "taisnības" teicējs, kurš uzklausītājs utt). Faktiski jau pasaule ir informācijas lauks, un tajā ierakstītie dati ir īstā PATIESĪBA/patiesība tīrā veidā, tā ir objektīva. Kad šī objektīvā informācija iziet caur kokrēta cilvēka prāta filtru (pieredzi), tā jau ir interpretēta, subjektīva. Tātad, ja Tev tā ir taisnība, tas nenozīmē, ka tā ir taisnība citam/tiem. Tamdēļ, kas attiecas uz teikšanu/neteikšanu, vispirms, pašam jāapzinās, ka problēma jau ir arī tevī, ja reiz rodas tāda situācija kaut ko teikt/neteikt, ir kas traucējošs tavā paša dzīvē, kas neļauj tev dzīvot mierīgi un izsit no enerģētiskā līdzsvara, vislabāk no šādām situācijām ir aiziet, jo pretējā gadījumā meklējot kaut kādu tur taisnību, sāksies konflikti, sliktas domas/enerģētika, kas pašu tevi degradēs un aizvedīs projām no paša pozitīvajām dzīves līnijām.

Patiesības definīciju īsi un kodolīgiir noformulējis jau pirms kādiem 5000 gadiem ķīneizeris Konfūcijs (līdz pusaugu gadiem uzskatīju, ka tas ir cīņās mākslas pamatlicējs, līdz literatūras skolotājs sabojāja šo jauko vīziju):

patiesība pierādās praksē

tas sen vairs nedarbojas, tamdēļ nepiekritīšu, īstā patiesība, kas ir informatīvais lauks ap mums, izejot caur prāta filtru kļūst par interpretētu patiesību jeb var teikt par zināšanām (ko Konfūcijs uzskatīja par patiesību praksē), vista, govs, cilvēks pasauli uztver dažādi, tāpat dažādi cilvēki to uztver katrs atšķirīgi, tamdēļ zināšanas tiek uzskatītas par vairāk vai mazāk izkropļotu patiesību.

kas attiecas uz praksi, ok, var arī tā ej un mēģini, saki patiesību otram, tad citam nesaki un pavēro, kas no tā iznāk un būs Tev prakse

mans viedoklis bija apstāties un apdomāt, ka jebkurā konfliktā ir divas patiesības (senais vecais teiciens viena pagale nedeg), un tas, kurš nespēj pacelties virs savējās, ārda gan sevi, gan otru, degratīvs process, a kam to vajag?

... bet vai citiem ir vajadzīga mana patiesība???
man jau to neviens nejautā, tāpēc nezinu...  
un ja arī teikšu "savu" patiesību - vai citi tam noticēs???

un vai citiem tā patiesība derēs? visdrīzākais, ka ne

Jāskatās, protams, kāpēc, ko un ar kādu mērķi saka. Ja tikai lai pašam ap sirdi vieglāk kļūtu, nedomājot kā jutīsies otrs... tad manuprāt jāapsver doma par izslēgšanu no saraksta. Tāds sāpinās vēl un vēl.

Sau-lī-tte. lūk, kārtējo reizi pierādās, ka neder, nu neder no konteksta izrauta doma ar trīs vārdiem. Lai saprastu, ko Konfūcijs domājis ar šo te īso prātulu, ir tomēr jāņem un jāizlasa tāda, nu, kādreiz tādas bija, no daudzām daudzām kopā saliktām lapām, saucās grāmatas. Un tikai tad var teikt - piekrītu, nepiekrītu, ignorējot to, ka ar šo filosofiju ir veidojusies mūsdienu pasaule.

vilciņ, es lasu arī šobrīd un jaunāku literatūru, konfūciju es lasīju sen, kā klasiku augstskolā, un, kā Tu teici "patiesība pierādās praksē", bingo, šī patiesība ir gājusi tālak praksē, nevar izlasīt kaut ko... kaut kad un apstāties, ir jāizzin tālāk un tas, ko teicu ir tālāk

tas ir kas līzīgs ar nesenu atgadījumu, runāju ar psihologu, kam pensijas gadi, bet vēl piestrādā, un krīzes centrā, faktiski viņas interpretēcijā prāta definīcija (kas pagūta kaut kad padomijā) bija totālākā muļķība (viņa jauc prātu ar zemapziņu), padomāju, kas gan notiek pēc terapijas ar šiem cilvēkeim, kas atnākuši pie viņas, šausmas

Visi tik advencēti.
Vot derētu te purva Inta.
Uz ruku vienu daļu noliktu pie vietas.Mani tai skaitā.
Jāiemet aci kartē.Kur īsti ir tā vieta kur viņa mīt.
(patreiz laikam cilvēkam pagrūti.tā lasīju)
http://www.kasjauns.lv/lv/ bildes/Latv...va_inta.jpg

Sau-li-te - respekt. nav ko piebilst.

he... purva Inta ir man kaimiņos... jāiebrauc paskatīt, vai ir pārziemojusi...

Esot, esot

atkarājās.

... es domāju, šad tad labāk paklusēt...
Ne vienmēr taisnība  nes kaut ko labu... bieži vien sagrauj un izposta...