Tāpat kā gravitācija visu velk pie zemes, tāpat arī kaut kāds milzīgs spēks nepielūdzami pievelk vīriešus un sievietes. Ja salīdzinām dzīvnieku pasauli un cilvēku sabiedrību, tad dzīvnieku pasaulē pievilkšanās spēka nolūks ir acīmredzams – vairoties, lai nodrošinātu dzimtas turpināšanos. Cilvēks, veidojot attiecības ar pretējo dzimumu, šīs robežas ir paplašinājis. Paplašinājis gan. Taču pavisam nedaudz. Jo, lai arī ārēji izskatās, ka atšķirības ir milzīgas, savā dziļākajā būtībā cilvēki nekur tālāk nav tikuši. Cilvēku intereses, veidojot attiecības, saglabā tās pašas prasības, kas mūsu mazāko brāļu pasaulē, tikai rotātas ar dažām cilvēciskām ‘ekstrām’.Vienam attiecības ir ‘tāpēc, ka tā ir pieņemts’ dēļ. Citam kā sports, kur krāj punktus vai ievelk pa krustiņam savā dienasgrāmatā. Citam kā ceļš uz baudu gūšanu. Vēl citam naivi laimes meklējumi vai izmisīga bēgšana no vientulības. Kas nu kuram. Šīs ekstras izdaiļo mūsu dzīvi, bez tām mēs nemaz vairs nevaram. Ja nebūtu mums izdzīvošanas instinkta, tad arī attiecību raksturs starp cilvēkiem veidotos pēc pilnīgi citiem principiem.