varbūt ir bailes tikt atkal sāpinātai..? Tāpēc izvēlas vientulību.

domāju, ka tā noteikti ir :) Ja ir bijusi tuvība ar vairākām sievietēm, tad var salīdzināt un sajust atšķirību attieksmē - ja glāsti ir mīļuma pilni, tad tos kārojas sajust atkal un atkal, lai gan kustības ir tieši tādas pašas citām arī :) Sieviete savu attieksmi var ielikt pieskārienos un acu skatienā.. Vienai tas sanāk dabiskāk, citai ir jāpacenšas.. Vienas vēlas mīlošu attieksmi saņemt, bet neprot to dāvāt.. Kamēr vīrietim nav ar ko salīdzināt, tikmēr viņš var neatšķirt un viņam šķiet, ka viss ir normāli.. Citas vēlas savu attieksmi dāvāt un tas viņām dabiski kaukā padodas.. protams, ka tas ir reibinoši - kuram gan nepatīk sajusties mīlētam un iegrimt glāstos?

tieši tā, mazais cilvēks ierodas šajā pasaulē kā balta lapa, viss atkarīgs kādā ģimenē mazulis ir ienācis, cik un kā viņu mīl, mazais cilvēks saņem pirmo informāciju no vecākiem par to kādas ir attiecības starp sievieti un vīrieti (māte/tēvs), vecāki ar savu uzvedību un attieksmi gan viens pret otru, gan pret veidojošos personību, ieliek bērnā programmas, kuras izaudzis viņš īstenos. Tāpat ne mazāk svarīga ir intergrācija un "vietas zem saules" meklējumi ar pagalma bērniem, tālāk bērnudārzā un skolā.
Tāpat, reizēm saka lāsts, bezlaulības vainags vairākās paaudzēs, kātad- ome ienīda vīriešus, viņas meita to pārņēma no mātes, jo neko citu par vīriešu nolikšanu nebija redzējusi, un tad arī viņas meita piedzimstot zin tikai šo naidu.
Un, protams, arī pašas sievietes neveiksmīgā un sāpīgā pieredze pagātnē ar neīsto vīrieti liek baidīties, ar prātu šī sieviete pat alkst attiecību, bet zemapziņā ir palikušas sāpīgas atmiņas, un mūsu zemapziņa stāv par mums un sargā mūs dienu un nakti, izraisot situācijas, kas mūs "it kā "pasargā, bet nerisinot šis pagātnes problēmas un neizprotot, tā arī palaižam garām ko skaistu, kas varētu būt, bet nebij... jo bailes...

Un veel neizdodas taapeec, ka mees esam sev pieneemussas, ka gribam taadu peec skata, sitaadu peec ienenemamaa amata, veel taadu peec materiaalaa staavoklja utt... un vnk viirieti ar labu sirdi mees pat neieraugaam.
Pieljauju, ka kaadam vnk vajadzeetu liidzeet tikt pie cita darba, kaadu iedrossinaat aiziet pie zobaarsta, kaadam ieteikt paaugstinaat kvalifikaaciju, bet citu vnk paargerbt... un sanaaktu gana pienemams puisis ))).

Vēl ir variants, ka ar gadiem palielinās vīriešu un sieviešu proporcionālās attiecības, un visām to vīriešu vienkārši nepietiek.

Pienen - galvenais, lai paklausa un izdara..:))

pienene sasmidinaja.. daudzas tā ari dara, kam tāds stiprs mātes instinkts ne tikai uz bērniem..

Nu ja neieklausaas, tad tiessaam nav veerts. Es arii esmu satikusi dzekus, kuri mammas dziivoklii gulj uz beernu dienu diivaaninja un vinjiem ir labi, tur nekas nav liidzams... Mamma nomirs, pensijas vairs nebuus, tad nu meklees kaadu citu apgaadnieci..

nu ja kas bīdis, bakstis..nu labs cilvēks tik pie zobdaktera pats nevar aizviklties..nu jā naudas ari nav..
tā ir alum un cigam..

Anks, nu kur ir teikts, ka ar maates instinktu nevar tikt pie viiraa ))), dazzas tak pat savu beerna vecuma puissus savazzo ))).

manis pec, kam tas svarigi to ari dara..ir tādas ar misiju un vienmer grib ar kādu auklēties..
mani šis misijas nav ne kripatiņas..
savažo, savāc, pievac..uztjune..kaut ka noželojami

Anks, pilseetaa dziivojot viss izskataas mazliet savaadaak, laukos, kur zobaarsts 40, 50 km attaalumaa, visaadi kursi taapat, satiksme nekaada, tur cilveeks nereti izveelas neko nedariissanas celju, tas taa ir... un tad ja satiekas 2 liidziigi, tad vispaar auzas, tad arii beerni neko vairaak negribees, ar retiem izneemumiem..

a tiem lidzigajiem kopā labi..

skarbā Latvijas realitāte lauku apvidos.. tā nu tas ir, tas par pienenes vīzijām

un otra puse ir tikai tad ja no jaunibas lidz simama vecumam ir kopā..nevar but ntas otras puses..

Nu, ja no tāda viedokļa, tad cilvēks katrs pats par sevi ir viens veselums. Un tas otrs - tikai pievienotā vērtība. Lielāka vai mazāka vai vispār nekāda.
Bet runājot par "kāpēc nevar atrast"... tam kokam divi gali. Neba nu prasme kādas šmīzesprāt pareizi apģērbties ir cilvēkam būtiskākā vērtība. Viņš iespējams kautko citu un visu citu daudz labāk prot un māk kā tā šmīze Un savā prātā arīdzan smīn par kundzīšu vaibstīšanos. Un viņam tās kundzītes vajag kā piekto kāju pakaļā. Viņš tikai te nenāk Tautā savu viedokli pretstatīt.
Pieejot lietai reāli un vērīgi, daudzko var saprast un izvērtēt- cik tas būtiski un cik mazsvarīgi. Kas tikai apstākļu sakritība un novēršama parādība un kas- iesīkstējusi, nepārvarama norma.

un laikos tiesam kaut ka citadi..tur kaut kads virietis vienmer saimnieciba noder..
pilsētas dzivokli tikai budet meļkatj pered galzami..būtu grūti pierast, ja esi pieradusi būt viena..

Tak deeveet vari kaa gribi, bet ja pirmaa atrastaa nav bijusi pareizaa, tad tak jaameklee taa iistaa )))..

Par pieradumu - kaads mans pazinja reiz teica, ja peec 20 g lauliibaa pieradi dziivot viena, tad, ja buus patiesa nepieciessamiiba vai veelme, pieradiisi atkal dziivot paarii.
Ja cilveeks visu muuzzu ir dziivojis viens, tad tas ir savaadaak. Lai gan zinu paari, kur jauks viirietis tikai peec 50 gadiem uzsaaka kopdziivi ar sievieti, 2 g ir pagaajussi, viss pa smuko )), abi joprojaam smaida.

nāriņas sindroms