Man gan apkārt ir tikai mīlestība-viena vienīga-mīlestība.un nedzīvoju es uz mēness... viss ok

Mīlestība esot ilūzija:)

Bet man tā ir piederības un pieņemšanas sajūta, abpusēja pieņemšana, un ir svarīgi apzināties, ka par savējiem stāvam un krītam ar zobiem un nagiem, ja vajag.

būtībā visnesavtīgākā ir vecāku mīlestība( būtu jābūt)... mīlestība uz to ko esi vēlējies, radījis, veidojis... dažkārt negaidot neko pretim

Nez kā jūtas Breivika vecāki?